Saeima apstiprina otro Kariņa vadīto valdību

Par Kariņa valdību nobalsoja 54 deputāti, pret bija 37.

Saeimas vēlēšanas notika 1.oktobrī, un parlaments uz pirmo sēdi sanāca 1.novembrī. Koalīcijā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem valdības izveidošanai bija nepieciešami divarpus mēneši kopš vēlēšanām.

Koalīcijai 14. Saeimā būs neliels vairākums — 54 balsis no 100. Valdību veido partiju apvienība «Jaunā vienotība» (JV) ar 26 deputātiem Saeimā, partiju apvienība «Apvienotais saraksts» (AS) ar 15 un Nacionālā apvienība (NA) ar 13 deputātiem.

Savukārt opozīcijā strādās partiju apvienība Zaļo un zemnieku savienība un partijas «Stabilitātei», «Progresīvie» un «Latvija pirmajā vietā».

Fotomirkļi no Saeimas 14.decembra ārkārtas sēdes, kurā parlaments lemj par uzticības izteikšanu Krišjāņa Kariņa jaunajai valdībai: https://t.co/CJ8BO9yCkq pic.twitter.com/JZkEwFCxOA

— Saeimas ziņas (@Jekaba11) December 14, 2022

JV valdībā pārstāvēs premjers Kariņš, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars un labklājības ministre Evika Siliņa.

NA pārziņā būs Ekonomikas ministrija, ko vadīs Ilze Indriksone, Aizsardzības ministrija, par ko būs atbildīga Ināra Mūrniece, Kultūras ministrija, ko vadīs Nauris Puntulis, un Satiksmes ministriju, par ko būs atbildīgs Jānis Vitenbergs.

Savukārt AS valdībā pārstāvēs veselības ministre Līga Meņģelsone, zemkopības ministrs Didzis Šmits, iekšlietu ministrs Māris Kučinskis un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks.

Šajā valdībā izveidots jauns klimata un enerģētikas ministra postenis, kuru ieņems Čudars.

Pēc koalīcija noteikusi iespēju virzīt ministra biedrus, kuru uzdevums būs pārraudzīt kādu atsevišķu jomu, kurai nepieciešams lielāks politiskais atbalsts.

Iepriekš izskanējis, ka koalīcijas katrai no partijām varētu būt tiesības virzīt ne vairāk kā vienu ministra biedru. Vēl gan nav skaidrs, vai un kuras koalīcijas partijas šo iespēju izmantos.

Valdības veidošanas sarunu laikā tās uz brīdi nonāca sava veida «strupceļā», parādoties domstarpībām starp AS no vienas puses un JV un tās virzīto premjera kandidātu Kariņu no otras puses. Tomēr vēlāk neformālā saziņā jeb ar «klusās diplomātijas» palīdzību negludumi abu pušu starpā mazinājās, paverot ceļot vienošanās panākšanai par valdības izveidi.

Valsts prezidents Egils Levits Kariņu Ministru prezidenta amatam nominēja novembra otrajā pusē.

Valdības deklarācijā uzsvērts, ka Kariņa valdības mērķis ir ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā, ka «stiprinot mūsu izaugsmes ceļu, ir jāturpina īstenot politiku, kas sniedz Latvijas iedzīvotājiem drošību un labklājību».

Lai īstenotu šo mērķi, jāpaveic uzdevumi piecās savstarpēji cieši saistītās jomās: drošībā, izglītībā, enerģētikā, konkurētspējas veicināšanā un dzīves kvalitātes nodrošināšanā, paredz valdības plāns.

Deklarācijā norādīts, ka cilvēks ir galvenā Latvijas vērtība, tāpēc pašlaik «mums visiem jāmobilizējas tādai tautsaimniecības izaugsmei, kas uzlabos dzīvi pašiem un nākamajām paaudzēm».

Koalīcijas partneri parakstījuši gan sadarbības līgumu, gan Fiskālās disciplīnas līgumu, kas paredz apņemties vispārējās valdības strukturālo deficītu samazināt līdz 0,5% no iekšzemes kopprodukta 2025.gadā.

Četri no jaunās valdības locekļiem strādāja arī iepriekšējā valdībā — Kariņš, Rinkēvičs, Indriksone un Puntulis.

No 15 valdības locekļiem 14 ir ievēlēti 14.Saeimā, savukārt līdzšinējā Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Meņģelsone vēlēšanās nekandidēja.