Saeima apstiprina Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027.gadam

Par balsoja 77 deputāti, pret bija divi, un arī atturējās divi parlamentārieši, bet 11 deputāti nebalsoja.

Lēmuma projekta referents Vjačeslavs Dombrovskis (S), iepazīstinot deputātus ar NAP2027, atzīmēja, ka nacionālais attīstības plāns (NAP) nekad nav pabeigts, taču tā atbalstīšana Saeimā ir uzskatāma par «starta šāvienu». Viņš arī skaidroja, ka, lai arī dokuments ir uzskatāms par ilgtermiņa plānu, tajā iekļauti arī īstermiņa risinājumi Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai.

Debatējot par lēmuma projektu, Daniels Pavļuts (AP!) atzīmēja, ka, lai arī kopš iepriekšējā NAP pieņemšanas, Latvija ir būtiski progresējusi, tā tomēr no kaimiņvalstīm atpaliek daudzos nozīmīgos rādītājos, piemēram, veselības aprūpē un nabadzības novēršanā. Attiecīgi viņš izcēla, ka NAP2027 paredz būtisku atbalstu medicīnai, digitālajai attīstībai, zaļajai izaugsmei, medijpratībai un arī kultūrai.

Savukārt Jānis Butāns (JKP) akcentēja, ka NAP2027 parāda vīziju par to, kāda satiksmes nozare Latvijā būs nākotnē.

Vairāki deputāti, tostarp Andris Kazinovskis un Dana Reizniece-Ozola (ZZS), izcēla, ka NAP2027 pārāk mazu uzmanību pievērš tieši nevienlīdzības mazināšanai starp Rīgu un reģioniem.

Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) gan pauda gandarījumu, ka NAP2027 izdevies iekļaut un atspoguļot viņa partijai būtiskākos jautājumus, tostarp izslēgti pasākumi, kas veicinātu imigrāciju, un iekļauta rīcības karte, lai veicinātu sabiedrības veselību, mazinot atkarību no tabakas un alkohola.

Savukārt Regīna Ločmele-Luņova (S) atzīmēja, ka NAP2027 neatbilstot Satversmei, jo tajā nepietiekami tiek mazināti iedzīvotāju nabadzības riski. Arī Aldis Gobzems kritizēja lēmuma projektu, uzsverot, ka tas esot «birokrātisks dokuments», kas neko neizsaka. Viņš arī norādīja uz virkni negatīvu statistikas rādītāju, kuros Latvija atrodas augšgalā.

Sandis Riekstiņš (JKP) debatēs paziņoja, ka NAP2027 nevar atbalstīt, jo tajā iecerēts samazināt jau esošo atbalstu sportam.

Saeimas preses dienestā skaidroja, ka NAP2027 ir vērsts uz sabiedrības paradumu maiņu, tiecoties uz augstāku dzīves kvalitāti, zinošāku sabiedrību, gudrāku uzņēmējdarbību un lielāku atbildību par vides kvalitāti Latvijā. Pamatus tam veido kvalitatīva, efektīva un attīstīta izglītības sistēma, kas nodrošina izglītību mūža garumā, lai atbalstītu ikviena Latvijas iedzīvotāja izaugsmi un apgūto zināšanu mērķtiecīgu izmantošanu.

Parlamenta lēmumā atzīmēts, ka Covid-19 straujā izplatība pasaulē un ieviestie pandēmijas ierobežošanas pasākumi ir nopietni ietekmējuši valstu ekonomikas attīstību. Pandēmijas izraisītā krīze ir nopietns pārbaudījums arī Latvijas sabiedrībai un valstij. Tā ir iespēja mainīt paradumus un līdzšinējo rīcību, plānot valsts attīstību un valsts budžetu skaidri noteiktu mērķu sasniegšanai, nevis fragmentēti pa nozarēm, vairāk resursu novirzīt produktīvākai nākotnes nozaru un ideju izaugsmei, mazāk — neproduktīvas tautsaimniecības struktūras noturēšanai.

Lēmumā pausts, ka Covid-19 izraisītā krīze jau ir pierādījusi NAP2027 vadmotīva «Paradumu maiņa — ceļš uz attīstību» un stratēģisko mērķu — produktivitāte un ienākumi, vienlīdzīgas iespējas, reģionālā attīstība un sociālā uzticēšanās — aktualitāti un nozīmi valsts ilgtspējas aspektā.

Ņemot vērā, ka makroekonomiskās prognozes turpmākajiem gadiem ir neskaidras, attiecībā uz Covid-19 izplatību pasaulē var īstenoties dažādi nākotnes scenāriji. Valsts ilgtermiņa attīstība ir atkarīga arī no Covid-19 dēļ noteiktajiem ierobežojumiem un valsts atbalsta pasākumiem, tādēļ ir svarīgi īstenot pārdomātus ieguldījumus jomās, no kuru veiktspējas vistiešāk ir atkarīga sabiedrības drošība un veselība, kā arī Covid-19 viļņa seku mazināšana, teikts lēmumā.

Deputāti aicina Ministru kabinetu šai laikā veselības aprūpes un sabiedrības drošības jomā neatliekami īstenot un pastiprināt pasākumus cilvēkresursu piesaistei valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības uzlabošanai, jo īpaši attiecībā uz sociāli mazaizsargātām personām. Tāpat pausts aicinājums īstenot pasākumus veselības aprūpes sistēmas kapacitātes stiprināšanai, centralizētas pacienta elektroniskās veselības kartes un attālināto veselības pakalpojumu attīstīšanai, Veselības ministrijas, veselības aprūpes un drošības iestāžu sadarbības spējai un gatavībai katastrofām un krīzes situācijām, palielinot valsts budžeta finansējumu veselības aprūpei, tai skaitā darba samaksu ārstniecības personām, kā arī nodrošinot ES fondu investīcijas. 

Lēmumā aicināts mērķtiecīgi tiekties uz to, lai NAP2027 īstenošanas periodā veselības aprūpei atvēlētais valsts budžeta finansējums būtu tuvs ES vidējam rādītājam vai pat sasniegtu to un saglabāt publisko sektoru kā nozīmīgu valsts aprūpes sistēmas dalībnieku, nodrošinot atbilstīgu ārstniecības iestāžu tīklu visā valsts teritorijā.

Sociālās aizsardzības un vienlīdzīgu iespēju jomā deputāti aicina īpašu uzmanību pievērst minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai ikvienam sabiedrības loceklim, kā arī sociālā, psiholoģiskā un materiālā atbalsta pieejamībai, īpaši krīzes situācijā nonākušiem cilvēkiem un mājsaimniecībām, pie sociālā riska grupām piederošiem iedzīvotājiem, kā arī nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām.

Lēmumā pausts arī aicinājums tautsaimniecībā nodrošināt nepieciešamo valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu un kapitāla pieejamības veicināšanai uzņēmumiem, lai tie ātrāk pārvarētu krīzes sekas un turpinātu uzlabot savu produktivitāti. Tāpat aicināts īstenot tautsaimniecības digitālo transformāciju, izmantojot jaunās iespējas, ko paver elektroniskā komercija un e-pārvalde, ieviešot jaunus nodarbinātības veidus, attīstot augstākas digitālās prasmes, augstas kvalitātes datu pārraides infrastruktūru, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu un publisko pakalpojumu plašāku elektronizāciju.

Lēmumā aicināts arī stiprināt aktīvās darba tirgus politikas spējas reaģēt uz īstermiņa bezdarba līmeņa pieaugumu, kā arī veidot un īstenot ilgtspējīgu darba tirgus politiku un elastīgu mūžizglītības sistēmu, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju līdz ar jaunu prasmju un kompetenču apgūšanu sekmīgi iekļauties nākotnes darba tirgū, atbalstīt mērķtiecīgus ieguldījumus uzņēmumu elastībā un spējā pielāgot esošās ražotnes un pakalpojumu sniegšanas platformas jaunu, tirgū pieprasītu produktu ražošanai un pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā sekmējot efektīvāku vietējo resursu izmantošanu.

Deputāti aicina atbalstīt ieguldījumus sabiedrības drošībai nozīmīgā infrastruktūrā, energoefektivitātē, tai skaitā centrālajā siltumapgādē, kā arī visaptverošas valsts aizsardzības ietvaros attīstīt vietējās tautsaimniecības piegāžu drošību, lai veicinātu visas sabiedrības un tautsaimniecības nozaru noturību, darbības turpināšanu krīzes apstākļos un maksimāli ātru atgūšanos darbībai pēc krīzes pārvarēšanas, atbalstīt tiesiskuma stiprināšanu un investīciju aizsardzību.

Lēmumā īpaši uzsvērta nepieciešamība NAP2027 īstenošanas periodā sekmēt straujāku un ilgtspējīgu Latvijas tautsaimniecības struktūras transformāciju, palielināt mērķtiecīgus publiskā un privātā sektora ieguldījumus zinātnē un izglītībā, jo sevišķi augstākajā izglītībā un mūžizglītībā, kā arī pētniecībā un attīstībā.

Tāpat deputāti norāda, ka Saeima ar lēmumu uzdevusi iekļaut reģionālo attīstību NAP2027 stratēģisko mērķu kopumā un ka uzsāktajai administratīvi teritoriālajai reformai ir jāpalīdz risināt tādus izaicinājumus kā policentriskas attīstības veicināšana, nomales efekta mazināšana un kultūrvēsturiskās daudzveidības stiprināšana jaunajās administratīvajās teritorijās. Ministru kabinetam uzdots izvērtēt attīstības centru potenciālu administratīvi teritoriālās reformas rezultātā apvienotajās pašvaldībās un piedāvāt Saeimai līdz ar NAP2027 vidusposma īstenošanas novērtējumu Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam noteikto attīstības centru pārskatīšanu.

Tāpat lēmumā uzsvērta nepieciešamība saglabāt un kopt Latvijas kultūras mantojumu, veicināt jaunrades procesus, attīstīt daudzveidīgu kultūras vidi, pilnvērtīgi darbojoties Eiropas un pasaules kultūras telpā, sniegt atbalstu kultūras un mediju nozarēm krīzes radīto zaudējumu mazināšanai un šo nozaru atveseļošanai, radīt sociāli atbildīgus un ilgtspējīgus nodarbinātības modeļus šajās nozarēs, jo tām ir izšķirīga nozīme valsts identitātes veidošanā un demokrātiskas sabiedrības funkcionēšanā.

NAP2027 izstrādes laikā ir notikušas deputātu un ekspertu diskusijas Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā, citās Saeimas komisijās un dažādos forumos par NAP2027 prioritātēm, nozaru analīzi un to attīstības perspektīvām, tādējādi visas puses ir sniegušas būtisku ieguldījumu NAP2027 satura veidošanā, teikts lēmumā.

NAP ir galvenais vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikti valsts attīstības mērķi, prioritātes un rīcības virzieni katrā no tām, kā arī sasniedzamie rezultāti un atbildīgās institūcijas.