Paziņojumā, kuru bija sagatavojuši «Jaunās vienotības» deputāti, uzsvērts, ka Latvija kopš iestāšanās ES ir būtiski pietuvojusies ES vidējam labklājības līmenim, taču sociāli ekonomiskā konverģence ir jāturpina. Vienlaikus norādīts, ka Latvijas lauksaimniekiem joprojām tiek izmaksātas zemākās tiešmaksājumu likmes ES — 66% līdz 73% no ES vidējā līmeņa.
Dokumentā akcentēts, ka ES budžeta projektā 2028.-2034. gadam paredzēts samazināt finansējumu Kopējai lauksaimniecības politikai. Tāpat izcelta «Rail Baltica» projekta nozīmība Baltijas valstu ekonomiskajai attīstībai, mobilitātei un militārajai drošībai, kā arī nepieciešamība nodrošināt pietiekamu finansējumu Eiropas Infrastruktūras savienojamības instrumentam.
Tāpat deputāti norādījuši arī uz Krievijas agresijas pret Ukrainu radītajām sekām, kas palielinājušas drošības riskus un radījušas būtisku slogu Latvijas budžetam, īpaši ārējās robežas stiprināšanā. Tāpēc Latvijai būtu nepieciešams papildu Kohēzijas politikas finansējums kā ES austrumu pierobežas valstij, uzsver parlamentārieši.
Deputāti aicina Ministru prezidentu sarunās panākt drošības un aizsardzības finansējuma pieaugumu ES budžetā, panākt papildu līdzekļus Latvijai Kohēzijas politikas un Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros, nodrošinot tiešmaksājumu izlīdzināšanu, kā arī panākt pietiekamu finansējumu «Rail Baltica» realizēšanai.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.