Sadzīvisks jautājums: vai laulātā bērnam no pirmās laulības mantojums pienākas automātiski?

— Sakiet, vai manas sievas meita no pirmās laulības automātiski mantos manu īpašumu, ja es viņu neesmu adoptējis, bet mana laulība ar sievu ir reģistrēta oficiāla? Ja nē, vai es varu viņu adoptēt tagad, kad viņai ir 22 gadi, lai viņa kļūtu par manu mantinieci? Šķiet, ka ir kāds pants, kas atļauj adoptēt vai ņemt aizbildnībā arī pieaugušos.

Civillikums (turpmāk — likums) nosaka trīs mantošanas veidus:

1) līgumiskais: pēc mantojuma līguma, kas noslēgts starp mantojuma atstājēju un mantinieku mantojuma atstājēja dzīves laikā;

2) testamentārais: pēc mantojuma atstājēja sastādīta testamenta;

3) likumiskais: īpašumu manto likumā noteiktie mantinieki.

Mantošana pēc likuma notiek, ja nav ne mantojuma līguma, ne testamenta, kā arī gadījumos, kad šajos dokumentos ir norādīta tikai daļa no testatora mantas, tad neminētā mantojuma daļa tiek mantota pēc likuma.

Ja ar “automātisko mantinieku” jūs domājat mantošanu pēc likuma, tad tā notiek likumā noteiktajā kārtībā, sadalot mantojuma atstājēja īpašumu starp pārdzīvojušo laulāto, bērniem, mazbērniem un citiem testatora radiniekiem, kuri arī ir uzskatīti likumā.

Par adopciju

Likums nosaka, ka pēc adopcijas bērns un viņa pēcnācēji iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli attiecībā uz adoptētāju un viņa radiniekiem gan personiskajās, gan mantiskajās attiecībās.

2003. gadā stājās spēkā likuma grozījumi, kas noteica, ka pilngadīgu personu var adoptēt, ja starp adoptētāju un adoptējamo personu ir izveidojušās faktiskās vecāku un bērna attiecības, pirms adoptējamā persona sasniegusi pilngadību. Šādos gadījumos adopciju varēja apstiprināt divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas (likuma 162. panta 3. punkts). Tomēr šie grozījumi tika atcelti 2005. gada 7. aprīlī.

Līdz ar to jūs nevarat adoptēt savas sievas meitu no pirmās laulības, jo viņa jau ir sasniegusi pilngadību.

Tādējādi jūsu sievas meita no pirmās laulības nav jūsu radiniece likuma izpratnē, tāpēc viņa var mantot tikai uz testamenta vai mantojuma līguma pamata.