Ruks: Iespējams, jāveic sīko zādzību dekriminalizēšana

Pērn reģistrētas 11 024 zādzības, krāpšanas un piesavināšanās nelielā apmērā, kas bija par 1684 šādiem nodarījumiem vairāk nekā gadu iepriekš. Krimināllikums par šādu noziegumu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu.

Ruks sprieda, ka šāda veida noziegumu pieaugums ir saistāms ar labklājības līmeni sabiedrībā. Viņaprāt, ir jāmeklē risinājumi un izmeklēšanas process vairāk jāvienkāršo. «Varbūt jāiet igauņu ceļš un kaut kas ir dekriminalizējams,» sprieda Ruks, gan nenosaucot konkrētu summas slieksni, zem kura atteikties no kriminālatbildības.

Policijas vadītājs atgādināja šonedēļ Saeimas komisijā pausto — ņemot vērā valsts iztērētos līdzekļus izmeklēšanā un naudas soda piedziņā, viņš uzskata, ka gadījumos, ja nav iespējams piedzīt naudas sodu, pārkāpējam varētu piemērot sabiedrisko darbu arī administratīvo pārkāpumu gadījumā.

Aizvadītajā gadā ir pieaudzis reģistrēto noziegumu skaits, taču, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kopējā situācija policijas darbā bijusi diezgan stabila, trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē atzina VP priekšnieks.

VP apkoptā informācija liecina, ka reģistrēto noziegumu skaitā zemākais rādītājs laikā no 2006.-2024.gadam bijis 2021.gadā. Pēc 2021.gada sekojis neliels palielinājums, kas turpinājies arī 2024.gadā.

Pērn valstī kopumā reģistrēti 36 080 noziegumi, no kuriem 34 151 reģistrēts VP. Vēl gadu iepriekš reģistrēti 35 719 noziegumi, no kuriem 32 950 reģistrēti policijā. Pērn uz 10 000 iedzīvotājiem reģistrēti 192,3 noziegumi, bet vēl gadu iepriekš 190,8.

Pērn reģistrēti 1346 sevišķi smagi noziegumi, bet vēl gadu iepriekš 1408. Tāpat pagājušajā gadā reģistrēti 7216 smagi noziegumi, bet vēl gadu iepriekš 6927. Pieaugums vērojams arī mazāk smagos noziegumos, proti, pērn reģistrēti 22 965 šādi noziegumi, bet vēl pirms gada 21 396. Pērn reģistrēti arī 880 kriminālpārkāpumi.

Policijas priekšnieks skaidroja, ka rādītāju pieaugums ir likumsakarīgs, jo pēdējos trīs gados veiktas izmaiņas likumos, piemēram, krimināli sodāma ir braukšana dzērumā virs 1,5 promilēm. Tāpat pieaugumu veidojušas zādzības nelielā apmērā, kas ir izplatītas tirdzniecības centros. Tāpat paaugstināts atbildības slieksnis par vardarbību, norādīja Ruks.

Viņš gan vērsa uzmanību, ka 2000.gadu sākumā Latvijā bija lielāks iedzīvotāju skaits, taču patlaban tas demogrāfijas problēmu ietekmē ir mazāks. Vienlaikus daudzi Latvijas valstspiederīgie pārcēlušies uz ārzemēm un attiecīgi daļa noziegumus izdara tur.