RSU profesors: Būtu pāragri runāt par atgriešanos pie attālinātām mācībām viena ar Covid-19 saslimuša skolēna dēļ

Viņš norādīja, ka ir jāturpina tā politika, kas pieņemta mācību gada sākumā, kas paredz strādāt ar maksimālu piesardzību, organizējot darbu un audzēkņu plūsmu. Profesora ieskatā, patlaban viens gadījums vēl neliek neko mainīt esošajā kārtībā.

Tāpat profesors akcentēja, ka prognozes par iespējamām saslimšanām starp audzēkņiem bija jau mācību gada sākumā, jo klātienes mācīšanās rada papildu riska faktorus, proti, jo vairāk bērnu atrodas kopā, jo vairāk pieaug varbūtība inficēties ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību.

«Tas, ka mācību iestādē parādās kāds saslimšanas gadījums, nav pārsteigums. Tomēr šādās situācijas ir skaidrs algoritms, kam sekot. Aktuāls ir jautājums, ko darīt ar skolēniem, kuriem ir iesnas vai apaukstēšanās simptomi, vai bērnus uzreiz ir jātestē uz Covid-19, vai arī viņi ir jāizolē. Šajā gadījumā nav īsti skaidrs, kas ir tālāk jāiesāk,» vērsa uzmanību Briģis.

Profesors norādīja, ka, mēģinot saprast, ko Pasaules Veselības organizācija iesaka darīt šādos gadījumos, tomēr tiešu atbildi pagaidām neizdodas atrast, jo algoritms ir skaidrs tikai tad, ja ir apstiprināta inficēšanās ar jauno koronavīrusu.

Nedēļas sākumā Ekonomikas ministrija ierosināja celt slieksni, no kura ārvalstu ieceļotājiem ir jāievēro pašizolācija, to palielinot no 16 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem izceļošanas valstī līdz 25.

Profesors akcentēja, ka tādā gadījumā būtiski ir ņemt vērā katras atsevišķās valsts konkrēto «izejas situāciju». Piemēram, Spānijā, kur divu nedēļu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 pārsniedz 200, 25 saslimšanas gadījumi ir ļoti labs rādītājs, tomēr, lemjot par labu šādam ierosinājumam, tiek ignorēta reālā situācija Latvijā, kur kumulatīvā saslimšana divās nedēļās uz 100 000 iedzīvotāju ir 4,7.

«Latvijai ir vieni no zemākajiem rādītājiem Eiropā, un, ja pieņem lēmumu paaugstināt no 16 uz 25 gadījumiem, tas ir ārkārtīgi straujš un liels pieaugums. Tas varētu būt jēgpilni citās Eiropas valstīs, kur saslimstība ar Covid-19 ir augsta, bet Latvijas gadījumā tas nebūtu attaisnojams,» norādīja Briģis, piebilstot, ka šāds lēmums var radīt riskus Latvijas sabiedrībai.