Rostoks: Iespējas panākt kara beigas Ukrainā nākamgad ir lielākas nekā šogad

Viņš uzsvēra, ka nevar droši apgalvot, ka 2026. gadā karš varētu beigties, taču iespējas ir krietni lielākas nekā tās bija šogad, un tam ir vairāki iemesli. Eksperts skaidroja, ka starptautiskajām sarunām par kara izbeigšanu vajadzīgs laiks, jo sarunas ir sarežģītas ne tikai tāpēc, ka karojošo pušu nostājas ir krasi atšķirīgas, bet arī tāpēc, ka sarunu laikā jārod risinājums sarežģītām problēmām.

Rostoks akcentēja, ka konfliktā iesaistītās puses aizvien vairāk nogurst no kara. Turklāt 2026. gada gaitā varētu samilzt problēmas Krievijas ekonomikā, kas varētu pastiprināt spiedienu uz Krievijas prezidentu izbeigt karu, neraugoties uz to, ka «speciālās militārās operācijas» mērķi nav sasniegti. Viņš piebilda, ka nākamā gada rudenī notiks starpvēlēšanas ASV, tāpēc ASV rīcību varētu ietekmēt gan pavērsieni priekšvēlēšanu kampaņā, gan arī vēlēšanu iznākums novembrī.

Taujāts, vai nākamo sešu mēnešu laikā Rietumu politika pret Ukrainu varētu mainīties, pastiprinot atbalstu vai to vājinot, Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors norādīja, ka «spēles nosacījumi» attiecībā uz atbalsta sniegšanu Ukrainai patlaban ir diezgan skaidri un tie, visticamāk, nemainīsies.

Viņš klāstīja, ka ASV sniedz Ukrainai izlūkinformāciju un pārdod ieročus Eiropai, kura tos tālāk nodod Ukrainas rīcībā. Savukārt Eiropas valstis gandrīz pilnībā nodrošina militāro un ekonomisko palīdzību Ukrainai un cenšas kāpināt savas militārās spējas un militārās industrijas kapacitāti. Rostoka ieskatā var mainīties šī izkārtojuma nianses, taču ne būtība.

Jautāts, kurā brīdī ASV aizkulišu spiediens uz mieru no procesa varētu kļūt par politisku faktu, kas sāk ietekmēt Ukrainas un Eiropas lēmumus, eksperts uzsvēra, ka ASV ir milzīga ietekme uz Eiropas valstu un Ukrainas rīcību. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka pēc būtības diplomātisko procesu vada ASV, kas tai dod būtiskas priekšrocības attiecībās ar Eiropas sabiedrotajiem un Ukrainu. Rostoka vērtējumā nozīmīgs mērķis Eiropas valstīm un Ukrainai 2026. gadā būs mazināt atkarību no ASV, kas tām dotu lielāku neatkarību lēmumu pieņemšanā no ASV.

Runājot par to, kas Krievijai nākamā pusgada laikā būs svarīgāks — reāls progress frontē vai iespaids, ka progress notiek, Rostoks uzsvēra, ka Krievija vēlas panākt reālu progresu frontē. Savukārt, ja tas neizdodas, tad mērķis ir progresa šķietamības radīšana. Viņš turpināja, norādot, ka tam ir gan stratēģiski mērķi, tostarp ietekmēt starptautisko sarunu procesu par kara izbeigšanu, gan arī organizatoriski savtīgi mērķi — Krievijas bruņoto spēku centieni vēlamo uzdot par esošo, jo no tā atkarīga politisko lēmumu pieņēmēju labvēlība, paaugstinājumi amatā un apbalvojumi.

ASV novembrī piedāvāja miera plānu, kas paredz, ka Ukrainai būtu jānodod Krievijas kontrolē tās Doneckas un Luhanskas apgabalu daļas, kuras tā vēl nekontrolē. Doneckas un Luhanskas apgabali, kā arī Krima tiktu atzīti par de facto Krievijas kontrolētām teritorijām, un Donbasā tiktu izveidota demilitarizēta zona. Savukārt Zaporižjas un Hersonas apgabalos, kurus Krievija pasludinājusi par savu teritoriju, taču pilnībā nekontrolē, frontes līnija tiktu iesaldēta. Krievijas karaspēkam būtu jāatstāj ieņemtās teritorijas citos Ukrainas apgabalos.

Jautāts, kādu lēmumu Ukrainai nākamo sešu mēnešu laikā būs visgrūtāk pieņemt, ja pieaugs ārējais spiediens, Rostoks uzsvēra, ka vissmagākie lēmumi ir saistīti ar teritoriālajiem jautājumiem Donbasa reģionā. Viņš atzīmēja, ka Ukraina noteikti nevēlētos kara noslēgumā padoties spiedienam piekrist principam «teritorija pret mieru».

Viņaprāt, tas radītu iespaidu, ka Ukraina karā ir zaudējusi, ja tai nākas šādi piekāpties. Rostoka ieskatā tas arī pasliktinātu Ukrainas iespējas sevi aizstāvēt pret potenciālu Krievijas agresiju nākotnē. Viņš akcentēja, ka svarīgi ir arī citi jautājumi, piemēram, par ASV vai Rietumu drošības garantijām.

«Būtu slikti, ja Ukrainai nāktos piekāpties un piekrist neskaidrām drošības garantijām gadījumā, ja Krievija nākotnē atsāktu agresiju,» uzsvēra Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors.

Jau rakstīts, ka ASV decembrī ierosināja jaunu sarunu formātu ar Ukrainu un Krieviju, bet nav panākta vienošanās par mieru vai pamieru. Atsevišķi strīda punkti ir Krievijas vēlme saglabāt vai paplašināt kontroli pār okupētajām teritorijām un Ukrainas prasība pēc skaidrām drošības garantijām, ko Ukraina uzskata par priekšnosacījumu jebkuram ilgtermiņa mieram.