Rokpelnis: Ja Dievs dos, šī koalīcija nostrādās līdz Saeimas vēlēšanām

Koalīcijas partijas šodien turpināja sarunas par valsts budžeta priekšlikumiem otrajam lasījumam.

Rokpelnis norādīja, ka šobrīd notiek aktīvs darbs pie budžeta pilnveidošanas. Jautāts, vai ZZS budžeta sarunās viss apmierina, Rokpelnis norādīja, ka politiskais spēks nekad neesot ar visu mierā. Tomēr, kamēr sarunas vēl nav noslēgušās, Rokpelnis atturējās nosaukt jautājumus, kas ZZS neapmierina.

Vienlaikus viņš norādīja, ka šādās sarunās skaidri iezīmējas, kur koalīcijas partijām ir atšķirīgi viedokļi. Tajā pašā laikā koalīcijas politiskie spēki zinot, kas tiem ir kopīgs — rūpes par Latviju. Jautāts, vai, darbu turpinot šādā veidā, šā brīža koalīcija varēs nostrādāt līdz nākamā gada Saeimas vēlēšanām, Rokpelnis pauda: «Ja Dievs dos, tad nostrādāsim.»

Savukārt «Progresīvo» frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs žurnālistiem norādīja, ka budžeta kontekstā vairākas lielās vienošanās esot bijušas jau vakardienas sarunās. Šodien nekādas vienošanās netika noslēgtas. Pēc Šuvajeva teiktā, palikuši vēl daži neizdiskutēti jautājumi saistībā ar ministru iesniegtiem priekšlikumiem un pavadošajiem likumprojektiem.

Rīt koalīcijas partijas sarunas plāno turpināt, bet tas būšot vairāk praktisks darbs. Pēc Šuvajeva domām, strīdīgie jautājumi esot izrunāti jau vakardienas sarunās. «Progresīvajiem» esot aktuāls jautājums par dabas resursu nodokli — gan likmes kūdrai, gan neapstrādātajai koksnei. Tāpat «Progresīvie» vēlas aktualizēt jautājumu par akcīzes nodokli cukurotajiem dzērieniem un produktiem.

Neskatoties uz Rokpeļņa apgalvoto, ka ZZS nekad nav ar visu mierā, Šuvajevs uzsvēra, ka, viņaprāt, ZZS ir pamats būt diezgan apmierinātiem. Esot bijuši vairāki ZZS priekšlikumi, kuriem meklēt, kā tos atbalstīt uz otro lasījumu. «Bet jārēķinās, ka ir trīs partijas — katra ar savām nostājām,» teica Šuvajevs, nenoliedzot, ka būs arī neapmierinātie. «Progresīvie» no savas puses arī būtu gribējuši virzīt dažādus jautājumus, norādīja viņš.

Šuvajevs izcēla, ka gan šodienas, gan vakardienas koalīcijas budžeta priekšlikumu sarunas esot aizvadītas mierīgā garā, tomēr tālāko viņš nevarot prognozēt.

Viņš arī norādīja, ka jautājums par Ventspils brīvostas pārvaldes parādu dzēšanu 14,7 miljonu eiro apmērā nav ticis pieteikts kā budžeta jautājums ne no «Progresīvajiem», ne ZZS. Arī Rokpelnis uzsvēra, ka šis jautājums nav šo koalīcijas sarunu konteksta jautājumu. «Tas nav jautājums, kas ir saistīts ar šo budžeta procesu,» teica viņš.

Jau ziņots, ka koalīcijas partijas trešdien panākušas vienošanos, ka Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) netiks likvidēts, aģentūrai LETA teica «Progresīvo» Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs.

Tomēr paredzēts veikt SIF funkciju auditu un administratīvo izmaksu izvērtēšanu. «Kopumā SIF turpinās darbu,» teica Šuvajevs. Fondu rosināja likvidēt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), un šādai iecerei atbalstu paudušas arī vairākas opozīcijas partijas.

Pēc politiķa vārdiem, tāpat panākta vienošanās, ka Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējums būs atbilstoši likumā noteiktajam, ko uz valsts budžeta otro lasījumu rosina «Progresīvie».

Šuvajevs stāstīja, ka panāktas arī «atsevišķas vienošanās» par papildu finansējumu veselības aprūpei, taču detaļas par finansējuma apmēriem un mērķiem vēl esot jāgaida nākamajās dienās, kad gaidāma gala vienošanās.

Šuvajevs atzīmēja, ka līdz šim prakse bijusi, ka koalīcijā neatbalstītie priekšlikumi no koalīcijas partiju un deputātu puses tiek atsaukti, un, viņaprāt, arī šogad tas tiks izdarīts. «Primāri vienosimies par tiem jautājumiem, par kuriem varam vienoties. Tiem, par kuriem nevaram vienoties, tiek atsaukti,» teica Šuvajevs, kopumā vērtējot aizvadītās sarunas kā labas.

Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) žurnālistiem teica, ka lēmumi par iestādes nākotni tiks pieņemti pēc funkcionālā audita, kas noslēgsies nākamā gada sākumā. Pēc tā plānots izvērtēt, kuras funkcijas nodot ministrijām, kuras saglabāt un vai mainīt iestādes nosaukumu.

Ministrs klāstīja, ka sarunās panākta vienošanās par pašvaldību iesaistes atjaunošanu, lai novērstu maldinošu priekšstatu par fonda darbību, kā arī par nepieciešamību precizēt funkcijas.

Tāpat Valainis pastāstīja, ka koalīcijas diskusijās panākts kompromiss par onkoloģijas centra rekonstrukcijas turpināšanu, papildu investīcijām lauku ģimenes ārstiem un taupības pasākumiem, tostarp «Rail Baltica» izmaksu samazināšanu par 200-300 miljoniem.

Daļa priekšlikumu paliek neatrisināta, bet tiem tiks meklēti risinājumi ārpus budžeta likuma, teica Valainis.

Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) žurnālistiem aizvadītās sarunas raksturoja kā kontruktīvas, kurās panākti vairāki kompromisi. Arī Ašeradens norādīja, ka visus partneru priekšlikumus apmierināt nebūs iespējams, daļai no priekšlikumiem tiks meklēts risinājums ārpus darba pie nākamā gada budžeta.

Kā vēstīts, ZZS rosināja reorganizēt SIF, kas budžetā varētu dot 1,19 miljonu eiro ietaupījumu. Tostarp likvidējot 14 līdz 15 amatu vietas, ietaupījums būtu 608 231 eiro, norāda ZZS.

ZZS ieskatā, SIF īstenotās programmas turpmāk varētu īstenot Labklājības, Kultūras un Izglītības un zinātnes ministrijas, nodrošinot atbalstu nevalstiskajām organizācijām, medijiem un turpinot iesāktās aktivitātes sabiedrības saliedēšanas jomā.

ZZS ieceri likvidēt SIF kritizēja koalīcijas partneri — «Jaunā vienotība» (JV) un «Progresīvie». JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics ZZS priekšlikumu likvidēt SIF dēvēja par bīstamu populismu. Kā norādīja Jurēvics, viņaprāt, šis priekšlikums ir vērsts pret Latvijas pilsonisko sabiedrību, un JV to kategoriski neatbalstīšot. «Progresīvo» Saeimas frakcijas vadītājs Šuvajevs norādīja, ka šis priekšlikums ir mērķtiecīgs uzbrukums pilsoniskajai sabiedrībai. Arī Šuvajevs ZZS ieceri nosauca par populismu.

Iepriekš Jurēvics, runājot par dažādiem frakciju priekšlikumiem, norādījis, ka «panākta koleģiāla vienošanās» par to, ka priekšlikumi, kurus koalīcijas partiju deputāti varētu iesniegt, vispirms tiks apkopoti un izdiskutēti koalīcijā, lai saprast, kādus priekšlikumus sniegt, lai nākamā gada budžetu uzlabotu.

Vaicāts, vai koalīcija varētu atbalstīt kādus opozīcijas priekšlikumus nākamā gada budžetam, Jurēvics teica, ka iepriekšējos gados «automātiski visi priekšlikumi nav tikuši noraidīti».

«Jebkāda opozīcijas priekšlikumu atbalstīšana var notikt tikai tad, kad ir vienprātība koalīcijā,» skaidroja politiķis. Jurēvics gan pieļāva, ka lielākoties opozīcijas priekšlikumi nākamā gada budžetam varētu būt politiski, nevis saturiski, ar mērķi pozicionēties.

Kā vēstīts, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamā gada valsts budžeta projekta otrajam, galīgajam lasījumam kopumā saņēmusi vairāk nekā 450 priekšlikumu.

2026. gada valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi — 17,945 miljardi eiro.