Robežsardze: Lukašenko režīms piedāvājis ieročus imigrantiem pirms Latvijas-Baltkrievijas robežas šķērsošanas

Baltkrievijas režīma pārstāvji imigrantiem arī mēģinājuši nodot instrukcijas, proti, vērsties pret Latvijas robežas sargātājiem.

Imigranti no šaujamieročiem gan atteikušies un patlaban nekādi incidenti ar šaujamieroču izmantošanu pret Latvijas robežsargiem nav konstatēti.

Šādi gadījumi konstatēti pagājušā gada nogalē, bet jauni gadījumi pēdējos mēnešos nav konstatēti

«Protams šādi gadījumi paaugstina riskus, drošības riskus un var rasties eskalācija ar apšaudēm,» uzsvēra Pujāts.

Pujāts arī atgādināja jau iepriekš publiski pausto, ka ir novēroti gadījumi, kad Baltkrievijas varas pārstāvji otrpus robežas bijuši bruņoti ar ieročiem, kas nav raksturīgi ikdienas robežapsardzībā, piemēram, ložmetējiem un snaiperšautenēm.

Iestājoties vasarai, pareiza arī izrādījusies Pujāta iepriekš paustā prognoze par pastiprinātu imigrantu pieplūdumu, bet, tuvojoties jūlijā paredzētajam NATO samitam, Viļņā ir saskatāmi riski spiediena pieaugumam. «Dominējoši uz Lietuvu, bet var spiediens pieaugt kopumā uz reģionu. Tas nozīmē ne tikai imigrantus, bet arī cita veida uzbrukumus pret Lietuvu, piemēram, kiberuzbrukumus,» norādīja Pujāts.

Jau ziņots, ka ceturtdien no nelikumīgas Latvijas — Baltkrievijas valsts robežas šķērsošanas atturēti 32 cilvēki, aģentūra LETA uzzināja Valsts robežsardzē.

Savukārt kopumā no nelikumīgas robežas šķērsošanas šogad atturēti 3793 cilvēki. Humānu apsvērumu dēl uzņemti 187 cilvēki.

Pērn kopumā novērsti 5286 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, savukārt 217 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana netika liegta.

Valdība 2021.gadā 10.augustā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju Ludzas un Krāslavas novados, kā arī Daugavpilī. Tā vairākkārt pagarināta, un pēdējais pagarinājums noteikts līdz 10.augustam. Iepriekš vairākkārt ticis debatēts, ka ārkārtējās situācijas vietā pierobežā varētu noteikt kādu citu regulējuma veidu, taču nekādas izmaiņas nav sekojušas.

Iekšlietu ministrija norādījusi, ka Krievijas sāktais un Baltkrievijas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā papildu riska apstāklis un iespējama motivācija Baltkrievijai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz valsts robežas ar Latvijas, tas ir, izdarīt spiedienu uz Eiropas Savienību (ES) un NATO.

Arī no Lietuvas un Polijas kompetentajām institūcijām joprojām tiekot saņemta informācija par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu no Baltkrievijas teritorijas.