Rinkēvičs: Putina ambīcijas ir daudz lielākas — viņš sapņo par Krievijas impērijas atjaunošanu

Rinkēvičs atzīmēja, ka uz to norāda Krievijas propaganda un hibrīdkarš. Pēc prezidenta paustā, būt NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir vislielākā drošības garantija pasaulē. Viņš norādīja, ka NATO samitā Madridē tika pieņemti nozīmīgi lēmumi.

Prezidents klāstīja, ka Kanāda vada NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā, kuru plānots palielināt līdz brigādes līmenim. Kaujas grupā ir karavīri no Latvijas sabiedrotajiem, tostarp no Polijas. Rinkēviča ieskatā Latvijai ir jābūt gatavai arī hibrīdkaram. Piemēram, Baltkrievija izmanto migrāciju kā hibrīdieroci pret Latviju, Poliju un Lietuvu. Tāpat pastāvīgi jāsaskaras ar dezinformāciju.

«Mēs redzam mēģinājumus izmantot arī jaunās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgo intelektu. Tas ir pirmais kiberkarš. (..) Varu piekrist cilvēkiem, kuri daudz runājuši par to, ka mūsu pirmā aizsardzības līnija ir Ukraina. Mēs [labāk] esam pateicīgi ukraiņiem, kuri cīnās, nekā, iespējams, viņiem vajadzētu pateikties mums,» sacīja Latvijas prezidents.

Rinkēvičs norādīja, ka redzētas arī diezgan lielas pārmaiņas. Viņš sacīja, ka, runājot ar saviem somu un zviedru draugiem, mēdza jokot, ka ir pienācis laiks iestāties NATO, un, ja Somija un Zviedrija pieņems lēmumu to darīt, Latvija būs abu valstu lielākais atbalstītājs. Valsts prezidents uzsvēra, ka tagad tā ir realitāte.

«Zviedrijas valdība paziņoja, ka nākamgad uz Latviju tiks nosūtīts 800 karavīru liels bataljons. Saistībā ar to kādā no vietējiem portāliem vai laikrakstiem bija lasāms virsraksts, ka pēc 300 gadiem zviedri ir atgriezušies Latvijā, jo iepriekš Zviedrija bija Latvijā 18.gadsimta sākumā,» sacīja Rinkēvičs.

Valsts prezidents apliecināja, ka notiek sagatavošanās, taču nākas saskarties arī ar nopietniem izaicinājumiem. Viens no tiem ir aizsardzības rūpniecība. Viņa ieskatā, ir jāpalielina aizsardzības rūpniecības jauda ne tikai tāpēc, lai palīdzētu Ukrainai, bet arī tāpēc, ka mums pašiem ir nepieciešams daudz vairāk tehnikas, piemēram, mēģinot iegādāties aprīkojumu, ir vajadzīgs laiks, lai to saražotu.

Rinkēvičs norādīja, ka būtiski ir palielināt valsts izdevumus aizsardzībai — plānots, ka līdz 2027.gadam Latvija tērēs aizsardzībai 3% no iekšzemes kopprodukta. Prezidents piepilda, ka papildus militārajam sagatavošanās darbam, mums ir jābūt gataviem visa veida provokācijām un hibrīdkaram.