Viņš atkārtoti akcentēja, ka visiem Latvijas valstpiederīgajiem, kas atrodas Krievijā vai Baltkrievijā, būtu jāpamet šīs valstis. Ļoti precīzu datu par to, cik Latvijas valstpiederīgo patlaban ir šajās kaimiņvalstīs, nav, jo Ārlietu ministrija nesaņem informāciju par cilvēkiem, kas nereģistrējas konsulārajā dienestā. No Baltkrievijas robežsardzes datiem zināms, ka pusotra gada laikā šo valsti esot apmeklējuši vairāki desmiti tūkstoši cilvēku.
Ministrs uzsvēra, ka tiem cilvēkiem, kas dodas uz Krieviju vai Baltkrieviju, ir jāsaprot, ka Latvijas iespējas palīdzēt, ja notiek kādas problēmas, ir ļoti ierobežotas un, piemēram, nekāda evakuācija no šīm zemēm nav iespējama.
Tiešus draudus Latvijas drošībai brīvdienās notikušais militārā apvērsuma mēģinājums nav radījis, taču atbildīgās puses ir ciešā kontaktā ar partneriem NATO.
«Ir ļoti daudz neskaidrību un nezināmā, daudzas lietas taps skaidras tuvāko nedēļu laikā, saprotot, ko tas nozīmē pašai Krievijai, Ukrainai un kaimiņvalstīm,» sacīja Rinkēvičs.
Politiķis intervijā TV3 raidījumā «900 sekundes» akcentēja šodien Eiropas Savienības līmenī tiks sākta diskusija par to, kā visus šos notikumus vērtēt un kādai jābūt Eiropas Savienības rīcībai. «Manuprāt, tā ir visai skaidra — turpnāt atbalstu Ukrainai, savukārt no Latvijas interešu viedokļa būtiski domāt, ko Prigožins dara vai darīs Baltkrievijā, kas ir mums tuvumā. Ja «Vagner» grupa nostiprināsies Baltkrievijā, tad tas varētu nest arī nepieciešamību pēc papildu spiediena uz Baltkrieviju,» sacīja Rinkēvičs.
Politiķis norādīja, ka, neskatoties uz to, kas notiks, Latvijas mājasdarbs ir austrumu robežas stiprināšāna, kur žogs ir tikai viens no elementiem.
«Lai arī kāds būtu attīstības scenārijs Krievijā, jāsaprot, ka situācija būs sarežģīta un mums jābūt modriem,» brīdināja Rinkēvičs.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.