Rinkēvičs nodod svinīgo solījumu un stājas Valsts prezidenta amatā

Rinkēvičs Saeimā deva Valsts prezidenta svinīgo solījumu, kurā teikts: «Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.»

Vēlāk Rinkēvičs saņems valsts augstākos apbalvojumus, noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa un pie pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes un pirmā Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica kapavietām, bet pēc tam laukumā pie Rīgas pils simboliskā ceremonijā saņems Rīgas pils atslēgu no iepriekšējā Valsts prezidenta Egila Levita un dzīvesbiedres Andras Levites. Pēcpusdienā Rīgas pilī notiks svinīgā pieņemšana par godu Rinkēviča inaugurācijai.

Kā liecina informācija aģentūras LETA arhīvā, Rinkēvičs dzimis 1973.gadā Jūrmalā. Viņš absolvējis Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultāti, saņēmis sertifikātu par politikas zinātņu un starptautisko attiecību studijām Groningenas Universitātē, Nīderlandē. Viņam ir arī divi maģistra grādi, kas iegūti LU politikas zinātnē un ASV Nacionālās Aizsardzības universitātes Bruņoto spēku Nacionālo resursu stratēģijas industriālajā koledžā.

Rinkēvičs pagājušā gadsimta 90.gados strādājis kā Latvijas Radio žurnālists ārpolitikas un starptautisko attiecību jautājumos, pēc tam dažādos amatos sācis savu karjeru Aizsardzības ministrijā (AM), kurā no 1997.gada vairāk nekā desmit gadus ieņēma augstākā ierēdņa — AM valsts sekretāra — amatu.

No 2002. līdz 2003.gadam Rinkēvičs bija Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks sarunās par iestāšanos NATO, un no 2005. līdz 2007.gada janvārim ieņēma NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas biroja vadītāja posteni. Savukārt no 2008.gada oktobra līdz 2011.gada jūlijam Rinkēvičs bija toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadītājs.

Zatleram netiekot pārvēlētam uz otro prezidentūras termiņu un iesaistoties politikā, tajā iesaistījās arī Rinkēvičs, un 2011.gadā viņš kļuva par Valda Dombrovska (V) vadītās valdības ārlietu ministru, savukārt 2012.gada sākumā viņš iestājās bijušā prezidenta Zatlera vadītajā Reformu partijā.

Ārlietu ministra amatu Rinkēvičs saglabāja arī Laimdotas Straujumas (V), Māra Kučinska un abās Kariņa valdībās.

2014.gada pavasarī Rinkēvičs iestājās partijā «Vienotība». 2022.gada 14.Saeimas vēlēšanās Rinkēvičs tika ievēlēts parlamentā no partiju apvienības «Jaunā vienotība» saraksta.

2023.gada 31.maijā Saeima Rinkēviču ievēlēja par Valsts prezidentu. Par viņa ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti — «Jaunā vienotība», kura virzīja viņu augstajam amatam, un opozīcijas partijas Zaļo un zemnieku savienība un «Progresīvie». Prezidenta vēlēšanas izraisīja saspīlējumu valdošajā koalīcijā, kas var novest pie izmaiņām tajā, jo līdzšinējie partneri «Apvienotais saraksts» un Nacionālā apvienība par Rinkēviču nebalsoja.

Rinkēvičs Valsts prezidenta amatā nomaina Egilu Levitu, kuru šajā amatā Saeima ievēlēja 2019.gada 28.maijā. Par Levitu toreiz nobalsoja 61 deputāts, bet pārvēlēšanai uz otro termiņu viņam balsu Saeimā nepietika, tāpēc Levits izvēlējās nekandidēt.