Rinkēvičs: Nav pamata apšaubīt NATO līguma 5.panta garantijas

Prezidents norādījis, ka 1949.gada Vašingtonas līguma 5.pants paredz, ka «puses bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām no tām Eiropā vai Ziemeļamerikā uzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm, un tādēļ tās apņemas, ka šāda uzbrukuma gadījumā katra no tām, izmantojot individuālās un kolektīvās pašaizsardzības tiesības, kas paredzētas ANO Hartas 51.pantā, sniegs palīdzību pusei vai pusēm, kas pakļautas uzbrukumam, individuāli un kopā ar citām pusēm, veicot pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību.»

Šo juridisko un politisko apņemšanos pēdējo 75 gadu laikā alianse īsteno ar NATO militāro struktūru palīdzību.

Pēc 2014.gada Krimas pretlikumīgās okupācijas un, lai 5.pants uzbrukuma gadījumā sāktu uzreiz efektīvi darboties, NATO vairākos samitos lēma par sabiedroto spēku izvietošanu Austrumu flangā, tostarp Latvijā. Mainoties situācijai, tika un tiek precizēti plāni un sabiedroto klātbūtnes apjoms, norādījis Rinkēvičs.

Saprotot, ka politiska lēmuma pieņemšana prasa laiku, bet, lai aizsardzība būtu efektīva no pirmā brīža, NATO spēku Eiropā virspavēlniekam ir deleģētas vairākas pilnvaras spert nepieciešamos soļus, lai īstenotu reģionālos aizsardzības plānus. Mainoties situācijai, plāni un konkrēti soļi pastāvīgi tiek precizēti, bet detaļas nav izpaužamas.

Vienlaikus katras valsts pamatuzdevums ir maksimāli nodrošināt savu drošību un gatavību, tieši tādēļ ir svarīgi, ka NBS tiek attīstīti un gatavoti, tas pats attiecas uz valsts drošību kopumā. Mums palīdzēs, bet pašiem arī par sevi pastāvīgi jārūpējas.

Prezidents atgādināja, ka Latvijas Nacionālās drošības likuma 8.pants nosaka atbildību par «5.panta procedūru iedarbināšanu». Saskaņā ar šo likumu Valsts prezidents, ja noticis militārs uzbrukums, nekavējoties pieprasa NATO kolektīvās aizsardzības atbalstu un pilnvaro NATO veikt pasākumus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai saglabātu un atjaunotu Latvijas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību.

Tāpat prezidents pieņem lēmumu par Latvijas nostāju, ja cita NATO dalībvalsts pieprasa izskatīt jautājumu par NATO kolektīvās aizsardzības atbalstu un ja Ministru kabinets ir aizkavēts pieņemt šādu lēmumu.

Kopš 2014.un 2022.gada Krievijas iebrukuma Ukrainā NATO ir daudz darījis, lai pilnveidotu kolektīvo aizsardzību. Militāra iebrukuma gadījumā pirmos pretsoļus jebkurā gadījumā būs jāsper mūsu bruņotajiem spēkiem, sabiedroto spēkiem, kas jau šeit dislocēti un visai aliansei kopumā. Protams, ka paralēli notiks arī sabiedroto spēku mobilizācija un pārsviešana uz «5.panta reģionu,» uzsvēris prezidents.

«Līdz ar to nav pamata apšaubīt 5.panta garantijas, bet ir prātīgi saprast, ka, ja piepildās sliktākais scenārijs, arī mums ir un būs savi darbi veicami,» norādījis prezidents.

Krievijas uzbrukuma gadījumā Lietuvai ir jābūt gatavai pašai aizstāvēties vismaz divas nedēļas, pagājušajā nedēļā paziņoja atvaļinātais ASV armijas ģenerālleitnants Bens Hodžess, kurš savulaik bija ASV armijas vienību Eiropā komandieris.

Hodžess piektdien Lietuvas Seimā notiekošajā Viļņas drošības forumā uzsvēra, ka NATO līguma 5.pants, kas noteic, ka uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzbrukums aliansei kopumā, tomēr nav automātisks, jo tā īstenošanai nepieciešama politiskā griba.

Kā norādīja atvaļinātais ģenerālleitnants, tas nozīmē, ka Lietuvai ir jābūt gatavai aizstāvēties līdz ierodas papildspēki.