Rinkēvičs, Levits un Kariņš piektdien tiksies ar Baltkrievijas opozīcijas līderi Tihanovsku

Ministrs atzīmēja, ka Latvijas apmeklējuma laikā Tihanovska attālināti piedalīsies arī starptautiskajā drošības un politikas forumā «Rīgas konference 2020». Plānots, ka tikšanās laikā ministrs ar Baltkrievijas opozīcijas kandidāti prezidenta vēlēšanās pārrunās aktuālo situāciju un iespējamās nākotnes iniciatīvas.

Ārlietu ministrs atzīmēja, ka Baltkrievijā sabiedrības protesti nerimst un joprojām acīmredzama ir varas brutalitāte. Rinkēvičs uzsvēra, ka šajā jautājumā nav mazsvarīga Krievijas pozīcija, kas turpina atbalstīt pašpasludināto prezidentu Aleksandru Lukašenko. Viņš pauda bažas, ka esošā situācija kādu laiku vēl saglabāsies, norādot, ka Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze pasliktinās arī Baltkrievijas ekonomiku.

«Baltkrievijas ekonomikai ir nepieciešama nauda, kuru starptautiskās finanšu institūcijas nav gatavas dot. Arī Krievija nespēs ilgi turēt pašreizējo režīmu, kas patlaban turas, kā mēdz teikt, uz durkļiem un uz ārējo Krievijas atbalstu,» pauda Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs atzīmēja, ka Latvija kopā ar Lietuvu un Igauniju ir iestājusies par sankciju paplašināšanu. Viņš deputātiem atgādināja, ka Eiropas Savienība (ES) piektdien piemērojusi sankcijas Lukašenko, viņa dēlam Viktoram un vēl 13 amatpersonām, kas atbildīgas par represijām pēc 9.augusta vēlēšanām.

«Baltijas valstis ir gatavas, savstarpēji koordinējot, turpināt piemērot savas sankcijas un paplašināt sankciju sarakstu, iekļaujot tajā arvien vairāk personu, kas ir atbildīgas par vardarbību Baltkrievijā,» uzsvēra ministrs, norādot, ka Latvijas nostāja ir nemainīga — Baltkrievijā ir jānotiek jaunām vēlēšanām starptautisko novērotāju klātbūtnē.

Rinkēvičs norādīja, ka papildus jau novirzītajam finansējumam Baltkrievijas atbalstam iezīmēti 120 000 eiro, tomēr ar šo naudu visām vajadzībām nepietiek. Tāpat ministrs pavēstīja, ka norit kopīgs darbs ar Izglītības un zinātnes ministriju par stipendiju piešķiršanu Baltkrievijas studentiem, tomēr, Rinkēvičs uzsvēra, ka būs jāizšķiras arī par praktiskām lietām, piemēram, par jautājumiem, kas saistīti ar iespēju strādāt un dzīvot Latvijā tām personām, kuras atrodas politiskā patvēruma saņemšanas procesā.

Tāpat ministrs atzīmēja, viens otrs domā, ka Baltkrievijas tēma ir atslābusi. Rinkēvičs uzsvēra, ka tā nav — starptautiskajās organizācijās praktiskais darbs turpinās un tiek darīts viss, lai dokumentētu tos nodarījumus, kas veikti gan vēlēšanu gaitā, gan varas cīņā ar miermīlīgajiem protestētājiem un demonstrantiem.

«ES nostāja ir absolūti skaidra un tā neatzīst Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. Vēstnieku akreditācijas ES līmenī nav notikušas un, piekopjot šo politiku, ir iesaldēti kā politiskie, tā arī diplomātiskie kontakti, tomēr mēs pie tās turpināsim pieturēties,» deputātiem skaidroja ārlietu ministrs.

Runājot par Latvijas vēstnieka Baltkrievijā atsaukšanu uz Latviju, Rinkēvičs pavēstīja, ka vēstnieks ir atgriezies Minskā. Ārlietu ministrs norādīja, ka tas bija politiski diplomātisks žests. Vairums ES vēstnieku ir atgriezušies Baltkrievijā un, pēc ministra paustā, vēstniekiem ir jāturpina darbs, lai ne tikai atbalstītu sabiedrību, bet arī dokumentētu situāciju.

Tāpat ministrs pavēstīja, ka līdz šim ir izsniegtas 123 tā sauktās «humānās» vīzas un Ārlietu ministrijas rīcībā ir ziņas par 21 patvērumu meklētāju. Rinkēvičs skaidroja, ka ministrija ir atvieglojusi vīzu saņemšanas kārtību un tās tiek izsniegtas tiem, kas prasa, pat dažu stundu laikā.