Viņš atzīmēja, ka diskusija par graudu, minerālmēslu, medikamentu, pārtikas pakļaušanu sankcijām ES ir notikusi vairākas reizes. Valsts prezidents pieminēja laiku, kad viņš pildīja ārlietu ministra pienākumus. Toreiz ES dalībvalstis bija tālu no vienprātības, liela daļa ES dalībvalstu kolēģu uzsvēra, ka jāņem vērā pārtikas problemātika «Globālajos Dienvidos» un tālākās ES attiecības ar Latīņamerikas, Āfrikas, Āzijas kontinenta valstīm.
«Šīs kategorijas preces — pārtika, graudi, minerālmēsli, medikamenti — netika iekļauti sankciju sarakstos arī tāpēc, lai panāktu Krievijas agresijas pret Ukrainu nosodījumu gan ANO Ģenerālās asamblejas, gan ANO Drošības padomes sēdēs,» skaidroja Valsts prezidents.
Pēc Rinkēviča paustā, ir liela ticamība, ka no Krievijas puses tranzītā ved vai eksportē graudus, kas ir nolaupīti okupētajās Ukrainas teritorijās. Paturot prātā šo aspektu, kā arī graudu tranzīta, eksporta rādītājus, ir pamatoti sākt diskusiju, vai sankcionēto preču sarakstā iekļaut vai nu visu graudu segmentu, vai arī to graudu segmentu, kas, iespējams, nolaupīti Ukrainā.
Valsts prezidents uzsvēra, ka šis jautājums ir jāaktualizē ne tikai zemkopības ministram, bet arī ārlietu ministram, kā arī par to ir jārunā Eiropadomē. Viņš norādīja, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) šo tematu ir apspriedusi ar atbildīgajiem nozaru ministriem. Prezidenta ieskatā, ir zināmas iespējas pastiprināt kontroli, sevišķi pār nolaupītajiem graudiem, kā arī diskutēt ar līdzīgi domājošām valstīm, lai panāktu zināmas izmaiņas ES nostājā.
Rinkēvičs akcentēja, ka graudu tranzītā, eksportā ir iesaistīti pašmāju uzņēmēji. Viņš norādīja, ka tas ir solidārs Latvijas sabiedrības, valsts institūciju, arī uzņēmēju darbs, lai tranzītu, eksportu nepieļautu. Pēc prezidenta paustā, Eiropas līmenī ātru risinājumu nevarēs panākt, jo jebkura diskusija par sankciju ieviešanu līdz to īstenošanai prasa nevis dienas, bet nedēļas un mēnešus.
«Aicinātu uzņēmējus, kas ar šo nodarbojas, padomāt, ko jūs patlaban darāt. Runāšu ar premjeri, skatīsimies, ko mēs varam darīt nacionālajā un Eiropas līmenī. Tomēr tas ir jautājums mums visiem kā sabiedrībai, vai nauda, kas tiek iegūta šādā ceļā, ir tā vērta?! Es saprotu ekonomisko problemātiku, taču mēs kā sabiedrība varam darīt vairāk, nevis gaidīt, kad šo atrisinās ES Briselē vai valdība Rīgā,» sacīja Valsts prezidents.
Viņa ieskatā, ne mazāk svarīgi ir panākt to, ja graudu plūsma caur Latviju samazinās vai pārtrūkst, lai šī plūsma neiet caur citām valstīm.
LETA jau rakstīja, ka caur Latvijas robežkontroles punktiem šogad 11 mēnešos ES ievestas 382 808 tonnas pārtikas graudaugu no Krievijas, tostarp novembrī ievestas 61 894 tonnas, aģentūru LETA informēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde.
«Šobrīd nedz ES, nedz Latvijas normatīvie akti neierobežo pārtikas produktu, tostarp graudaugu, ievešanu no Krievijas,» norādīja Šice-Trēde.
Vienlaikus viņa atzīmēja, ka uz robežas kravām ir veikta parastā kontrole, un neatbilstošas kravas nav konstatētas. Šice-Trēde arī piebilda, ka PVD nav informācijas, kāds apjoms no ievestajiem graudaugu produktiem ir palicis Latvijā un kāds transportēts tālāk uz citām ES valstīm.
Tikmēr saistībā ar izskanējušām aizdomām par Krievijas labības nonākšanu ES caur Latviju, Lietuvas lauksaimniecības ministrs Ķēstutis Navicks paziņojis, ka Krievijas labība tiek pārvietota tranzītā un Lietuvā nenonāk. Tomēr ministrs atzina, ka Latvijas valdībai vajadzētu rīkoties.
Lietuvas Labības audzētāju asociācijas vadītājs Aušris Macijausks aicināja noteikt stingrāku kontroli uz Latvijas un Lietuvas robežas, lai novērstu labības no Krievijas nonākšanu Lietuvā.
«Labība no Krievijas tiek vesta pa dzelzceļu un to ir ļoti viegli kontrolēt, jo tas ir redzams deklarācijās. Esmu pārbaudījis un noteikti ir bažas par, vai Latvijas labība [Krievijas labību no Latvijas] nav nonākusi mūsu ostās, tomēr tādas informācijas nav, un osta ir apstiprinājusi, ka tur nav Latvijas labības,» Navicks sacīja Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai.
Savukārt Macijausks norādīja, ka no Krievijas Latvijā importēti apmēram miljons tonnu labības.
«Šokējoši ir tas, ka Latvija, un iespējams citas kaimiņvalstis, jo kontroles trūkuma dēļ neviens to nezina, importē labību no agresorvalsts,» paziņoja Lietuvas Labības audzētāju asociācijas vadītājs.
Viņš pauda pārliecību, ka kontrole uz Latvijas un Lietuvas robežas būtu jāpastiprina un jānodrošina, ka Krievijas labība nenonāk Lietuvā.
«Skaidrs, ka ne mums, ne Latvijas valdībai nepatīk, ka tā notiek, tomēr jautājums ir, kādēļ Latvijas valdība nerīkojas,» retoriski jautāja Lietuvas lauksaimniecības ministrs.
Jau ziņots, ka zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē rosinājis sākt diskusiju par Krievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegšanu ES.
Krauzes ieskatā jāparedz Krievijas graudu importa aizliegums ES valstīs, bet jāsaglabā Krievijas graudu tranzīta iespējas uz trešajām valstīm, lai neradītu negatīvu ietekmi uz globālo pārtikas nodrošinājumu.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.