Rinkēvičs izsludina grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā mājokļa kredītņēmēju atbalstam

Rinkēvičs iepriekš bija uzsvēris, ka tā ir Saeimas politiskā izšķiršanās, cik plašu atbalstu sniegt kredītņēmējiem. Viņa ieskatā, atbalsts ir mērķēts, bet varbūt ne tik lielā mērā kā viens, otrs būtu cerējis. Prezidents akcentēja, ka neredz būtiskus šķēršļus, lai likumu neizsludinātu un nodotu viņu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Tikmēr nozares organizācijas kritizējušas iecerētos grozījumus, aicinot plānotās izmaiņas pārskatīt. Uzņēmumu organizācijas norādīja, ka atbalsta mehānisms ir jāizstrādā atbilstošā un konsultatīvā procesā, sniedzot mērķētu atbalstu kredītņēmējiem, kā arī pozitīvi ietekmējot valsts budžetu un stiprinot uzņēmējdarbības vidi Latvijā, uzsverot, ka sadarbojoties ir iespējams sasniegt iesaistīto pušu saskaņotu risinājumu.

Savukārt Eiropas Centrālā banka (ECB) ieteikusi Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus papildināt ar rūpīgu analīzi attiecībā uz iespējamām negatīvām sekām banku nozarē.

Saeima 6.decembrī galīgajā lasījumā pieņēma Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādātos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka, ka atbalsts hipotekāro kredītu ņēmējiem 2024.gadā būs 30% apmērā no procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā divu procentpunktu apmērā no periodam noteiktās procentu likmes.

Lai sniegtu šo atbalstu, kredītiestādēm tiks noteikts pienākums maksāt nodevu «nolūkā aizsargāt sabiedrības labklājību, ņemot vērā mājsaimniecību maksājumu slogu».

Bankām kā nodevas maksātājiem būs pienākums katram atbilstošajam hipotekārā kredīta ņēmējam aprēķināt kredītu procentu kompensāciju 30% apmērā no ceturksnī samaksātajiem procentu maksājumiem, kas aprēķināti saskaņā ar attiecīgo hipotekārā kredīta līgumu, bet ne vairāk kā divus procentpunktus no periodam noteiktās procentu likmes (kopējās likmes).

Taču kredītu procentu kompensāciju nemaksās par hipotekārajiem kredītiem ar fiksētu procentu likmi visā kredīta atmaksas periodā.

Kredīta procentu kompensāciju saņems hipotekārā kredīta ņēmēji, kuru kredīta līgums būs noslēgts līdz 2023.gada 31.oktobrim un kuru hipotekārā kredīta atlikums nepārsniegs 250 000 eiro.

Kredītiestādes, kurām būs pienākums maksāt nodevu, to maksās par patērētājiem (fiziskām personām — kredītu ņēmējiem) izsniegtajiem kredītiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar Latvijā esoša nekustamā īpašuma hipotēku jeb par hipotekārajiem kredītiem.

Nodevu administrēs Valsts ieņēmumu dienests (VID), kuram kredītiestādes sniegs likumā prasīto informāciju. Kredītiestādēm VID būs jānorāda arī hipotekārā kredīta ņēmēja maksājumu konta numurs, uz kuru VID veiks kredītu procentu kompensācijas izmaksu.

Nodevu maksātu Latvijā reģistrētas kredītiestādes un kapitālsabiedrības, kā arī citu valstu kredītiestāžu un kapitālsabiedrību filiāles, kuras saņēmušas attiecīgā veida licenci patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai.

Kredītiestādēm nodeva būs jāmaksā par katru kalendāra gada ceturksni 0,5% apmērā no nodevas maksātāja kopējās izsniegto hipotekāro kredītu atlikumu summas uz 2023.gada 31.oktobri. Hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu neaprēķinās un nemaksās par tiem hipotekārajiem kredītiem, kas izsniegti ar fiksētu procentu likmi visā hipotekārā kredīta atmaksas periodā.

VID no hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas ieņēmumiem veiks nodevas maksātāja aprēķināto kredītu procentu kompensācijas izmaksu uz nodevas maksātāja norādīto konkrētā hipotekārā kredīta ņēmēja bankas kontu.

Kompensācijas izmaksu VID būs jāveic vienu reizi ceturksnī un ne vēlāk kā līdz ceturksnim sekojošā mēneša 30.datumam. Tas varētu nozīmēt, ka kompensācijas pirmais maksājums uz kredītņēmēju kontiem varētu tikt veikts līdz 2024.gada 30.aprīlim.

Likumā noteikts, patērētāja un nodevas maksātāja strīdi saistībā ar kredītu procentu kompensācijas aprēķinu būs risināmi Civilprocesa likuma kārtībā.

Kredītu procentu kompensācija nebūs pakļauta ieturējumu veikšanai, citu maksājumu segšanai un parādu piedziņai.

Hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzības nodevu un kredītu procentu kompensāciju piemēros tikai par 2024.gadu. Likums stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī.