Preses konferencē pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu (JV) Valsts prezidents norādīja, ka tas īpaši attiecas uz tām ES dalībvalstīm, kuras vienlaikus ir arī NATO dalībvalstis. Viņš uzsvēra, ka joprojām ir ES un NATO dalībvalstis, kuras aizsardzībai neatvēl 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), turklāt notiek pat diskusijas, vai šo atzīmi vajag sasniegt un vai tas vispār ir vajadzīgs.
Rinkēvičs atgādināja, ka patlaban valdība strādā pie aizsardzības izdevumu palielināšanas plāna un var redzēt, ka vistuvākajā nākotnē Latvija aizsardzībai atvēlēs 4 līdz 5% no IKP.
«Viena lieta ir šis Eiropas ceļš, ko mēs atbalstām, taču otra lieta, uz ko aicinām visas valstis — palielināt aizsardzības izdevumus, saprotot, ka aizsardzības spēju stiprināšana derēs cīņai ne tikai ar iespējamo Krievijas hibrīdagresiju vai klasisko agresiju,» sacīja Valsts prezidents.
Viņš uzsvēra, ka aizsardzības spēju stiprināšana ir ES, NATO, kā arī Eiropas dienvidvalstu interesēs, jo arī šajās valstīs ir savi izaicinājumi, kuros jāiesaista militārie un dažāda veida drošības spēki, piemēram, kaut vai runājot par migrāciju. Valsts prezidents atzīmēja, ka tās ir arī investīcijas drošībā.
«Ļoti labi, ka ir EK «baltā grāmata», taču tas neatceļ pienākumu visiem domāt par nacionālo spēju un nacionālā aizsardzības budžeta stiprināšanu,» teica Rinkēvičs.
Rinkēviča ieskatā nebūtu pareizi, ja, piemēram, tās ES austrumu flanga valstis, kurām ir robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, aizsardzības spēju stiprināšanai aizņemtos vairāk nekā citas valstis.
Rinkēvičs klāstīja, ka EK plāns ir labs pieteikums diskusijai, taču ir jābūt pamatīgai ES dalībvalstu solidaritātei.
Valsts prezidents arī gribētu redzēt diskusijas par papildu finansējumu, kas būtu kā investīcijas un neattiektos uz plāna aizdevumu daļu.
Ministru prezidente skaidroja, Latvija jau patlaban izmanto Eiropas Savienības Kohēzijas fonda un Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu. Pēc Siliņas paustā, fondu naudu paredzēts izmantot patvertnēm, savukārt topošo katastrofu pārvaldības centri jau tiek daļēji finansēti no fondu līdzekļiem.
«EK «baltā grāmata» paredz, ka mēs šos fondus varēsim elastīgāk izmantot. Ja redzēsim, ka kādas programmas nepildās, varēsim tās izmantot valsts drošības vajadzību stiprināšanā,» sacīja Siliņa.
Premjere arī norādīja, ka, viņasprāt, ar pašreizējo EK piedāvājumu nebūs gana, lai Eiropu, tostarp Baltijas valstis nākamo gadu laikā nodrošinātu ar visu vajadzīgo drošības stiprināšanai.
Jau ziņots, ka ar plānu «ReArm Europe/sagatavotība 2030.gadā» ir paredzēts stiprināt Eiropas mēroga aizsardzības spējas, izmantojot jaunas finanšu iespējas, savukārt «baltajā grāmatā» ir izklāstīta jauna pieeja aizsardzībai un apzinātas investīciju vajadzības.
Starp darbības virzieniem ir atbalsts Ukrainai, palielinot militāro palīdzību un panākot Eiropas un Ukrainas aizsardzības industrijas dziļāku integrāciju, padziļināt ES mēroga tirgu aizsardzības jomā, tostarp vienkāršojot noteikumus, paātrināt aizsardzības jomas pārveidi, pastiprināt Eiropas sagatavotību visnelabvēlīgākajiem scenārijiem, uzlabojot militāro mobilitāti un krājumu veidošanu un nostiprinot ārējās robežas, it īpaši sauszemes robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī stiprināt partnerību ar līdzīgi domājošām valstīm visā pasaulē.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.