Rinkēvičs: EK piedāvātais ES ekonomikas atveseļošanās instrumenta priekšlikums ir labs sākums diskusijām

Ministrs uzsvēra, ka tas vēl ir tikai piedāvājums, galīgais lēmums vēl nav pieņemts un par finansējuma apmēru būs «gan jāspriež, gan jācīnās».

EK priekšlikums paredz, ka no ekonomikas atveseļošanās instrumenta turpmāko divu gadu laikā Latvijai varētu būt pieejami 2,9 miljardi eiro neatmaksājamos grantos. Savukārt 1,6 miljardi eiro būs pieejami aizdevumos. Kā ministrs norādīja, tas būs Latvijas lēmums, vai aizdevumus ņemt un cik lielā apmērā.

«Pēc mūsu aprēķiniem, tie ir 15% no Latvijas nacionālā kopienākuma. Šķiet, ka publiskajā telpā radusies neskaidrība, jo dažās vietās min tikai grantos iezīmētos finanšu līdzekļus, bet citviet min visu summu. Tātad kopējais EK piedāvājums, lai palīdzētu Latvijas ekonomikai atveseļoties, ir 4,5 miljardi eiro,» uzvēra Rinkēvičs.

Ministrs norādīja, ka patlaban valdībā tiek analizēts arī EK nākamo septiņu gadu budžeta piedāvājums, kas ir nošķirts no ekonomikas atveseļošanās instrumenta.

«Arī par to sarunas turpināsies. Kopējo EK piedāvājumu var vērtēt kā labu pamatu tālākām diskusijām. Jāatgādina, ka galējais lēmums vēl ir jāpieņem ES Padomē, kad gan par daudzgadu budžetu, gan par Atjaunotnes fondu būs apspriedušās visas dalībvalstis un EK,» uzsvēra ārlietu ministrs.

LETA jau rakstīja, ka vakar Briselē EK prezentēja aktualizēto normatīvo aktu priekšlikumu nākamajam ES daudzgadu budžeta plānošanas periodam un priekšlikumu Ekonomikas atveseļošanas instrumentam.

EK aktualizējusi 2018.gadā publicētos priekšlikumus, lai sniegtu ES atbildes reakciju un mazinātu jaunā koronavīrusa pandēmijas radītās sekas, kā arī veicinātu ekonomikas atveseļošanu.

EK piedāvā nākamajos septiņos gados investēt 1,850 triljonus eiro. 1,1 triljons eiro tiktu finansēts no dalībvalstu iemaksām nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, kas notiktu līdzīgi kā finansējums tiek piešķirts arī pašlaik, savukārt 750 miljardi eiro tiktu iegūti, EK tos aizņemoties finanšu tirgos. 500 miljardi eiro no šīs summas tiktu piešķirti grantu veidā un 250 miljardi eiro — kā aizdevumi.

EK aizņemšanās ES vārdā, lai finansētu izdevumu programmas, ir jauns risinājums, kas palielina solidaritātes līmeni un stiprina ES integrāciju. Šo aizdevumu ir plānots atmaksāt laika periodā no 2027. līdz 2058.gadam. EK kā vienu no iespējām piedāvā šīs atmaksas veikt ar jauniem ES mēroga nodokļiem.

Ap 80% no šiem 750 miljardiem eiro tiks novirzīti Atjaunošanas un noturības instrumentam, kas faktiski būtu jauna budžeta programma ES daudzgadu budžeta ietvaros. Instruments pēc pieprasījuma atbalstīs dalībvalstu investīciju un reformu plānus, kurus tām būs jāsagatavo un jāiesniedz EK apstiprināšanai, un faktiski tas būs galvenais instruments Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomikas negatīvo seku mazināšanai. Vairāk nekā puse, proti, 310 miljardi eiro tiks piešķirti kā neatmaksājama palīdzība, bet 250 miljardi eiro tiks piešķirti aizdevumu formā.

Tāpat 55 miljardi tiks mobilizēti, lai palielinātu pašreizējās kohēzijas politikas programmas. Pieci miljardi eiro tiktu piešķirti jau šogad, veicot grozījumus ES daudzgadu budžeta ietvarā 2014.-2020.gadam, bet 50 miljardi laika posmā no 2021. līdz 2022.gadam — no minētā EK aizņēmuma.

Domājot par atbalstu uzņēmējdarbības atveseļošanai un konkurētspējas nodrošināšanai, tiek piedāvāti papildu atbalsta mehānismi caur «InvestEU» — paplašinot tās iesaisti inovatīvos projektos, kā arī tiek domāts par uzņēmumu kapitāla bāzes stiprināšanu caur jaunu «Solvency» instrumentu. 26 miljardi eiro no EK aizņēmuma tiks piešķirti šīm programmām sagaidāmo zaudējumu segšanai atbalsta mehānismiem.