Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, ik gadu 26.janvārī atzīmē Latvijas starptautiskās atzīšanas dienu. Pirms 102 gadiem Latvijas diplomātiem izdevās paveikt svarīgu uzdevumu — 1921.gada 26.janvārī Sabiedroto valstu Augstākās padomes sēdē, kurā piedalījās Apvienotās Karalistes, Francijas, Itālijas un Beļģijas premjerministri un ārlietu ministri, kā arī Japānas pārstāvis, tika nolemts atzīt Latviju «de iure».
Svinīgajā pieņemšanā ārlietu ministrs atzīmēja, ka pagājušais gads bija sarežģīts un izaicinošs. Lielā mērā tas bija Ukrainas gads. Rinkēvičs izteica apbrīnu Ukrainas tautai par pretestības garu, ko tā ir izrādījusi cīņā pret Krievijas agresiju.
«Šodien es vēlos īpaši izcelt mūsu kolēģus, kas ir strādājuši un turpina strādāt gan vēstniecībā Ukrainā un Polijā, gan arī tos, kas turpina darbu visai sarežģītos apstākļos vēstniecībā Maskavā un konsulātā Vitebskā. Un arī tos, kas ministrijā — vai tā būtu sankciju vai attīstības sadarbības politika, vai divpusējā sadarbība vai drošības politika. Viņi ir daudz darījuši un arī šogad turpinās darīt, lai stiprinātu mūsu valsts drošību un noturību un lai palīdzētu Ukrainai,» pauda ārlietu ministrs.
Viņš uzsvēra, ka laikā, kad Krievija īsteno neizprovocētu un pilna mēroga militāro agresiju pret Ukrainu, Latvijas ārpolitikas definētie pamatmērķi — valsts neatkarības nodrošināšana, ilgtspējīga drošība un sabiedrības labklājība — un diplomātu darbs iegūst vēl lielāku nozīmi.
Rinkēvičs pateicās ĀM diplomātiem un pasniedza Ministru kabineta Atzinības rakstus par ieguldījumu ārlietu dienesta darbā un valsts ārpolitikas veidošanā. ĀMAtzinības rakstus par nozīmīgu personīgo ieguldījumu ārlietu dienesta un Latvijas valsts labā saņēma ārlietu dienesta un sadarbības organizāciju pārstāvji.
ĀM akcentē, ka vairāk nekā 100 gadus Latvijas diplomātiem ir bijis jāspēj darboties dažādos apstākļos un jārod risinājumi sarežģītās situācijās: valsts tapšana, dienesta izveidošana un ceļš uz starptautisko atzīšanu, okupācijas laiks, kad ārlietu dienests bija vienīgā Latvijas institūcija, kas turpināja darboties, Latvijas neatkarības atjaunošana un ĀM darbs valsts patstāvībai, sadarbībai un attīstībai.
Par godu Latvijas starptautiskajai atzīšanai uz svinīgo pasākumu ĀM bija aicināti ministri, Saeimas deputāti, Latvijā akreditētie ārkārtējie un pilnvarotie vēstnieki, ārvalstu goda konsuli, bijušie vēstnieki, pensionētie ministrijas darbinieki un citi sadarbības partneri. Kā ik gadu ministrs tikās arī ar Latvijā nerezidējošiem ārvalstu vēstniekiem un pārrunāja ārpolitikas aktualitātes.
Latvijas starptautiskās atzīšanas «de iure» priekšvakarā ĀM darbinieki ik gadu atceras arī aizsaulē aizgājušo kolēģu ieguldījumu Latvijas ārlietu centienu īstenošanā. Pērn mūžībā devās bijušais ārlietu ministrs, diplomāts un ārsts Georgs Andrejevs, bijušie Latvijas vēstnieki Valda Krastiņa un Jāņis Eichmanis. Meža kapos ārlietu ministrs kopā ar kolēģiem noliek ziedus pie Zigfrīda Annas Meierovica, Jāņa Čakstes, Gunāra Meierovica un citu ārlietu dienesta bijušo darbinieku atdusas vietām.
ĀM klāsta, ka Latvijas starptautiskā atzīšana nozīmēja, ka valsts kļuva par starptautisko tiesību subjektu un varēja nodibināt diplomātiskās attiecības ar citām valstīm, iecelt sūtņus, pievienoties starptautiskajām konvencijām, slēgt daudzpusējos līgumus, piedalīties un organizēt starptautiskās konferences.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.