Ja pagājušajā gadā uzņēmums par šķeldu maksāja 17-18 eiro par megavatstundu, tad šobrīd šķelda tiek iepirkta par apmēram 33 eiro par megavatstundu. Tāpat mainīta kompānijas iepirkuma stratēģija — ja pirms tam šķelda faktiski iepirkta uz gadu, jo bija iespējams prognozēt cenu, tad pašlaik uzņēmums pērk apjomu vien mēnesim.
«Šķelda šobrīd ir, taču tā ir dārgāka, un mēs dažādojam piegādātājus, lai sadalītu riskus. Esam iepirkuši mizas no «Rīgas mežiem», tūlīt veiksim iepirkumu Lietuvā un piedalāmies «Latvijas Valsts mežu» izsolē,» sacīja Talcis.
Vērtēdams Latvijas lēmumu atteikties no Krievijas dabasgāzes, «Rīgas siltuma» valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka arī šajā jautājumā svarīgākais ir izmaksas. Pie sarunas par pieejamību, iespējams, būs jāatgriežas novembrī vai decembrī, kad situācija potenciāli būs stabilizējusies.
«Šobrīd lēmumus, apgalvojumus, vēlmes es saprotu, nostāju es saprotu, bet kā tas strādās realitātē, līdz galam nav skaidrs,» uzsvēra Talcis.
«Rīgas siltums» sadarbojas ar AS «Latvenergo» par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) kopīgu iepirkumu. «Ja tas izdosies, tad cenas — kādas būs, tādas būs,» teica Talcis, piebilstot, ka Rīga bez siltuma nepaliks.
Viņš arī skaidroja, ka «Rīgas siltumam» nav bijušas atsevišķas sarunas ar Klaipēdas LNG termināli par atsevišķām iespējām iegādāties dabasgāzi, jo kompānija ir salīdzinoši neliels patērētājs, kamēr «Latvenergo» — liels, tādēļ «Rīgas siltums» izmanto «Latvenergo» kontaktus un kompetenci.
«Zinot, ka viņiem [«Latvenergo»] arī tiks uzticēta gāzes nodrošinātāja, garanta loma, ir tikai loģiski, ka «Latvenergo» ievērotu arī mūsu intereses gāzes iepirkumā. Pērkot caur LNG termināli lielākā daudzumā, tas, protams, ir izdevīgāk nekā risināt sarunas pašiem par salīdzinoši niecīgu iepirkumu,» pauda «Rīgas siltuma» vadītājs.
«Latvenergo» ir uzrunājis arī Latvijas siltumuzņēmumu asociāciju, lai iepirktu gāzi arī šo uzņēmumu vajadzībām.
Talcis atzīmēja, ka uzņēmumam līdz oktobrim ir gāzes krājumi, tādēļ problēmu nav, tomēr jau tagad ir jādomā par nākamo apkures sezonu.
«Rīgas siltuma» valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka, ja tiks pieņemts lēmums Latvijā būvēt savu LNG termināli, no drošības viedokļa tas ir ļoti liels ieguvums.
«Mums tad būtu gan terminālis, gan krātuve, kas nodrošinātu sinerģiju un veiksmīgi varētu strādāt,» sacīja Talcis.
«Rīgas siltuma» apgrozījums finanšu gadā, kas ilga no 2019.gada 1.oktobra līdz 2020.gada 30.septembrim, bija 151,874 miljoni eiro, kas ir par 2,1% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieaugusi 11,6 reizes — līdz 15,6 miljoniem eiro, liecina informācija «Firmas.lv».
Kompānijas kapitālā 49% pieder Rīgas domei, 48,99% — Latvijas valstij, 2% — SIA «Enerģijas risinājumi. RIX», bet «Latvenergo» pieder 0,005% akciju.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.