Rīgas mērs Ķirsis gada sākumā piedzīvojis būtisku reitinga kritumu

Rīgas mēra reitings samazinājies par 11,8 punktiem — no plus 1,2 līdz mīnus 10,6. Reitings ir pozitīvo un negatīvo vērtējumu īpatsvara starpība.

Rīgas mēram pašlaik ir zemākais reitings starp Rīgas domes augstākajām vēlētajām amatpersonām.

Ļoti pozitīvi Ķirša darbību vērtēja 1,3% aptaujāto, drīzāk pozitīvi — 32,4%, drīzāk negatīvi — 30,9%, bet ļoti negatīvi — 13,4% aptaujāto.

Vicemērs Edvards Ratnieks (NA/LRA) piedzīvojis reitinga kāpumu no 0,8 uz 2,9 punktiem, bet domes priekšsēdētāja vietnieces Lindas Ozolas («Kods Rīgai») reitings samazinājies no mīnus 6,4 uz mīnus 9,4.

Starp komiteju vadītājiem augstākais reitings — plus 3,9 — ir Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas vadītājam Mārim Mičerevskim («Kods Rīgai»). Viņam seko Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Laima Geikina ar reitingu plus 2,5.

Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Viestura Zepa (LA) reitings ir mīnus 0,4, Pilsētas īpašumu komitejas vadītāja Daiņa Loča (NA/LRA) — mīnus 2,5, Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājas Ineses Andersones (JV) — mīnus 2,6, Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Jura Radzeviča (GKR) — mīnus 4,9, bet Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja Olafa Pulka (JV) — mīnus 6,3.

Politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis aģentūrai LETA atzona, ka nevar pateikt vienu konkrētu iemeslu, kādēļ Ķirsim ir tik liels reitinga kritums.

Vērtējot visu politiķu reitingus, viņš pieļāva, ka, iespējams, ir saistība starp reitingu un atpazīstamību kopumā. Starp Rīgas domes amatpersonām augstāks reitings ir politiķiem, kuru atpazīstamība ir zemāka, savukārt Ķirsim atpazīstamība esot milzīga un būtiski lielāka nekā nākamajam, kurš seko pēc atpazīstamības rādītājiem — Pulkam.

Ja par Ķirsi, saskaņā ar SKDS datiem nav dzirdējuši 6,6% aptaujāto, tad par Pulku neko nezina 22,6% aptaujas dalībnieku.

Rajevskis norādīja, ka, kļūstot par mēru, ir sarežģīti panākt, lai tevi pazīst. Atpazīstamības veicināšana esot liels izaicinājums mēra darbības sākumposmā.

Savukārt, kad izdodas to pārvarēt un tevi visi pazīst, cilvēki sāk mēru asociēt ar visām nebūšanām, kas notiek pašvaldībā. Nav salaboti ceļi — vainīgs Ķirsis, uzsnidzis sniegs un satiksme sastrēgusi — vainīgs mērs, nenotiek attīstība — atkal viņš vainīgs. Tas padarot pašreizējā mēra situāciju līdz vēlēšanām ļoti izaicinošu, atzina politologs.

Viņš minēja, ka viens no risinājumiem šādās situācijās ir atrast kādu jomu, kurā panākt pozitīvu attīstību un atrisināt problēmas, un tad to ekspluatēt.

Kā piemēru Rajevskis minēja kādreizējo Rīgas mēru Gundaru Bojāru, kurš cilvēkiem asociējas ar nepabeigto dzīvojamo māju pabeigšanu Dreiliņu apkaimē un prāmi Rīga-Stokholma.

Politologs noraidīja iespēju, ka Rīgas mēra reitinga kritums būtu saistīts ar Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Jāņa Vaivoda korupcijas skandālu.

«Ja mēs pajautātu rīdziniekiem, cik daudzi zina par Vaivoda skandālu, tie, visticamāk, būtu daži cilvēki. Drīzāk mēram būtu jāsatraucas par pārsisto automašīnu riepu statistiku,» teica Rajevskis.

Viņš pieļāva, ka sākusies būvniecības sezona un tiek labotas ielas, kas rada neērtības autobraucējiem. Iespējams, nesakārtoto ielu situācija cilvēkiem ir tik ļoti apnikusi, ka tas ietekmē politiķa vērtējumu.

Sabiedrisko pētījumu aģentūra SKDS iedzīvotāju aptauju veica šī gada maijā, kopumā dzīvesvietās aptaujājot 808 rīdziniekus.