Rīgas Centrālajā stacijā sākti esošā platuma sliežu ieklāšanas darbi jaunuzbūvētajā «Rail Baltica» trasē

«Rail Baltica» Rīgas Centrālā mezgla izbūve tiek organizēta kārtās, lai būvniecības laikā pasažieru un kravas vilcienu kustība cauri Rīgai notiktu netraucēti. Atbilstoši plānam pēc visu darbu pabeigšanas jaunuzbūvētās stacijas dienvidu pusē atradīsies jaunie «Rail Baltica» Eiropas platuma 1435 mm sliežu ceļi, bet tiem blakus — esošā platuma sliežu ceļi.

Šajā darbu posmā sliedes ir izbūvētas 910 metru jeb teju kilometra garumā. Darbus pilnsabiedrība «BeReRix» veic, izmantojot VAS «Latvijas Dzelzceļš» (LDz) 1520 mm sliežu licējceltni. Lai pabeigtu stacijas dienvidu pusi, jāizbūvē kopumā ap sešiem kilometriem sliežu uz gandrīz 100 000 tonnu balasta.

EDzL pagaidu valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs norāda, ka stacijas dienvidu puses izmantošanu varētu sākt jau 2026.gadā, ja tiek rasta iespēja pārdalīt Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās fonda līdzekļus no transporta projektiem ar neizpildes risku.

Jaunajā stacijā kopumā būs 14 sliežu ceļi un astoņas paaugstinātas platformas iekāpšanai vilcienos. Tāpat būs jauns Elizabetes un Timoteja ielas savienojums, kā arī jauna velo infrastruktūra vairāku kilometru garumā un citi uzlabojumi.

«Rail Baltica» Rīgas Centrālā mezgla izbūvi veic pilnsabiedrība «BeReRix», savukārt būvuzraudzību nodrošina «Egis-Deutsche Bahn». Būvniecībai piesaistīts ES infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums ar valsts budžeta līdzmaksājumu.

«Rail Baltica» Rīgas Centrālā mezgla aktuālā līgumcena kopumā veido 565 miljonus eiro, neieskaitot inflāciju. Tostarp 24% no līgumcenas veido stacijas ēkas pārbūves darbi, 30% — 1435 mm dzelzceļa infrastruktūra un saistītie darbi, 23% — 1520 milimetru dzelzceļa infrastruktūra un darbi, bet 15% — tilts pār Daugavu. Tāpat līgumā ir iekļauta projektēšana un būvuzraudzība.

Patlaban piesaistītais finansējums veido aptuveni 293 miljonus eiro.

Jau ziņots, ka Satiksmes ministrija (SM) sagatavojusi informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā 2021.-2027.gada ES daudzgadu budžeta periodā izveidot 1520 mm savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms «Rail Baltica» projekta pirmās kārtas pabeigšanas, savukārt finansējumu plāno piesaistīt, pārdalot ES fondu finansējumu no citiem SM infrastruktūras projektiem, tostarp bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādes.

Tāpat ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam «Rail Baltica» projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par «Rail Baltica» dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši «Rail Baltica» izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā — 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Latvijā «Rail Baltica» pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.