Rīgā apzinātas 355 bumbu patvertnēm piemērotas vietas

Dažas no šīm telpā esot labā stāvoklī, bet pārējām nepieciešama atjaunošana.

Daļēji apzināts arī dzīvojamais fonds un daudzdzīvokļu mājas, kuru pagrabtelpas varētu sniegt drošu patvērumu ārkārtas gadījumā.

Pēc Ozolas vārdiem, esošo bumbu patvertņu sakārtošana prasīs gan finansējumu, gan laiku, gan politisko gribu. «Es gribētu, lai mūsu mērķis ir sakārtot esošo patvertņu un drošo telpu tīklu Rīgā tā, lai pirmajā solī aptvertu 10% Rīgas iedzīvotāju tuvāko divu līdz trīs gadu laikā,» norāda Ozola.

Bumbu patvertnes iedaloties četrās drošības kategorijās. Ja tās prioritāri plānotas aizsardzībai pret konvencionālo apdraudējumu, to ierīkošanai neesot vajadzīgas desmitgades, ja būs paredzēts valdības atbalsts.

Ozola skaidroja, ka tiek analizēta Ukrainas pieredze un tiek strādāts pie risinājuma, kas kara gadījumā ļautu nodrošināt ārkārtas bumbu patvertnes visiem Rīgas iedzīvotājiem, lai būtu sistēma un līdzekļi, kas ļautu tādas ātri, nedaudzu dienu laikā, izveidot pagalmos, parkos un citās tam piemērotās vietās.

Viņa norādīja, ka Rīgas domes Drošības un kārtības komitejas sēdē plāno skatīt informāciju par bumbu patvertņu apzināšanas rezultātiem un nākotnes plāniem, lai uzlabotu rīdzinieku drošību.

Pašlaik nākamā komitejas sēde paredzēta 22.novembrī, kad tiks prezentēts Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes ziņojums par bumbu patvertnēm, aģentūru LETA informēja Adijāns.

Kā ziņots, Rīgas pašvaldība un Iekšlietu ministrija nolēma veidot ciešāku sadarbību civilās aizsardzības jomā. Rīgas domes vadības un Iekšlietu ministrijas tikšanās laikā pārrunāta kopējā drošības infrastruktūras attīstība galvaspilsētā, tostarp darbs pie bumbu patvertņu un citu civilo aizsargbūvju izveides, apziņošana — sirēnas Rīgā un šūnu apraide, kā arī Rīgas pašvaldības video novērošanas sistēmas turpmākā attīstība un iespējamais valdības atbalsts tajā.