Viņš atzina, ka piekritis piedalīties «Latvenergo» padomes locekļu konkursā, jo tas bijis atklāts un bez politiskas iejaukšanās, tomēr līdz ar Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) paziņojumu, ka Rebenoks nestrādās energokompānijas padomē, šis konkurss kļuvis politizēts.
Tāpat Rebenoks pauda, ka no amata atstādinātā Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra Ērika Eglīša publiskie paziņojumi šo konkursu ir diskreditējuši.
«EM nodrošināja atklātu konkursu, taču pēdējo dienu Eglīša publiskie paziņojumi šo konkursu ir diskreditējuši, tāpēc, manuprāt, šis konkurss būtu jāatceļ. Šis konkurss no profesionāla ir kļuvis par politisku, tāpēc uzskatu, ka politiskā konkursā nevar nonākt pie labas «Latvenergo» padomes,» sacīja Rebenoks.
Viņš pauda pārliecību, ka pārējie «Latvenergo» padomes locekļu konkursā uzvarējušie kandidāti ir saistīti ar politisko spēku «Jaunā vienotība» un elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas ieviesējiem. «Skaidrs, ka šie cilvēki nevarēja pieļaut, ka «Latvenergo» padomē tiks apstiprināts profesionāls cilvēks, tāpēc arī tika sākta manis nomelnošanas kampaņa,» teica Rebenoks.
LETA jau ziņoja, ka Nemiro februāra sākumā atstādināja no amata Eglīti, kā iemeslu tam norādot iespējamus pārkāpumus obligātā iepirkuma komponentes uzraudzībā. Tomēr pats Eglītis minējis, ka patiesais viņa atstādināšanas iemesls esot bijusi nevēlēšanās «Latvenergo» padomē iecelt Rebenoku. Eglītis ir iesniedzis atlūgumu.
Savukārt Kariņš otrdien, 10.februārī, pēc koalīciju veidojošo partiju Sadarbības sanāksmes paziņoja, ka Rebenoks netiks virzīts uz «Latvenergo» padomi. «Es varu nomierināt, ka «Latvenergo» padomē Rebenoks netiks virzīts, viņš nebūs šajā amatā,» uzsvēra politiķis.
Kariņš atgādināja, ka, veidojot valdību, tika panākta vienošanās atteikties no prakses darbam uzņēmumu padomēs virzīt politiski pietuvinātas personas, ieviešot amatu konkursus un virzoties uz labāku pārvaldības modeli.
Tāpat ziņots, ka «Latvenergo» padomes locekļu konkurss ir noslēdzies un ir zināmi pieci energokompānijas padomes locekļu kandidāti. Starp uzvarētājiem ir arī Rebenoks. Konkursa uzvarētāji patlaban netiek atklāti, jo visiem ir jāsaņem atļauja darbam ar valsts noslēpumu.
Iepriekš Latvijas Televīzija vēstīja, ka Rebenokam, visticamāk, netiks piešķirta pielaide valsts noslēpumam, proti, drošības iestāžu sākotnējais novērtējums par Rebenoku ir negatīvs.
2019.gada 19.jūnijā tika atlaista «Latvenergo» padome un tās vietā tika iecelta pagaidu padome. Pagaidu padomes sastāvā bija Rebenoks, ministra biroja vadītāja Inese Kublicka, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs, «Rigensis Bank» valdes loceklis Renārs Degro un Artūrs Šnoriņš. Vienlaikus no atsevišķiem koalīcijas politiķiem izskanēja kritika saistībā ar pagaidu padomes locekļu iecelšanas veidu un atbilstību amatam, tādējādi, norādot uz politisko spiedienu, 1.jūlijā pagaidu padome atkāpās.
Konkurss uz «Latvenergo» padomes locekļu amatiem tika izsludināts 9.augustā.
Savukārt 9.oktobrī «Latvenergo» akcionāru sapulce ievēlēja citu uzņēmuma pagaidu padomi trīs locekļu sastāvā. Tajā līdz konkursa noslēgumam strādā pārstāvji no Ekonomikas ministrijas — Edmunds Valantis, Irēna Bērziņa un Edijs Šaicāns.
«Latvenergo» nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, dabasgāzes tirdzniecību, elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu un pārvades aktīvu nomu. «Latvenergo» obligācijas kotē biržas «Nasdaq Riga» parāda vērtspapīru sarakstā.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.