RAKUS Apdegumu centrā ar smagiem apsaldējumiem ārstējas septiņi pacienti, kuriem veiktas vai plānotas amputācijas

Kā skaidroja Smirnovs, pacientus ar apsaldējumiem uz slimnīcu parasti nogādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), savukārt vieglākus apsaldējuma gadījumus ārstē uzņemšanas nodaļā.

Pacienti vissmagākajā stāvoklī nonāk Valsts apdegumu centrā īpaši liela sala laikā, kad uz slimnīcu tiek atvesti arī uz ielas atrasti cilvēki. Ārsts norādīja, ka daļa pacientu mediķu redzeslokā nonāk novēloti — nereti tikai tad, kad ekstremitātes jau kļuvušas tumši violetas vai melnas.

Ārsts uzsvēra, ka izšķiroša ir palīdzības sniegšana pirmajās trīs līdz četrās diennaktīs pēc apsaldējuma. Līdz šim laikam vēl pastāv iespēja glābt audus, savukārt vēlīnas vēršanās gadījumā bieži amputācija kļūst neizbēgama. Visbiežāk cieš kājas. Smagi apsaldētas mēdz būt arī rokas, savukārt sejas apsaldējumi parasti ir vieglāki — vaigi, deguns un ausis sadzīst ātrāk labākas apasiņošanas dēļ, skaidroja speciālists.

Smirnovs norādīja, ka augsta riska grupā ir gados vecāki cilvēki. Tāpat smagākiem riskiem apsaldēšanās gadījumā pakļauti arī cilvēki, kam ir cukura diabēts, sirds slimības un asinsrites traucējumi, sevišķi gadījumā, ja kāda artērija ir nosprostota.

Lielākā daļa pacientu ir cilvēki bez dzīvesvietas, kas mēdz būt lietojuši alkoholu. Nereti alkohols tiek lietots sāpju mazināšanai, sāpes it kā īslaicīgi mazinās, tad atkal pieņemas spēkā, līdz ar to pacients novēloti pamana, ka kājas jau ir tumšā nokrāsā — violetas vai melnas.

Centrā smagas apsaldēšanās gadījumā tiek ārstēti arī bēgļi. Šogad saistībā ar smagu apsaldēšanos ārstēti divi bēgļi, no tiem viens bijis smagā stāvoklī. Šis pacients atteicies no kāju amputācijas un izlēmis atgriezties dzimtenē.

Tāpat pacientu vidū ir vientuļi seniori, kuri nespēj nodrošināt pietiekamu apkuri mājoklī. Šiem pacientiem nereti ir hipotermija jeb vispārēja ķermeņa atdzišana.

Ārsts skaidroja, ka, ilgstoši atrodoties aukstumā, cilvēks ar katru apsaldējuma stadiju kļūst arvien apātiskāks, var apgulties, neko vairs negrib darīt un nespēj meklēt palīdzību, līdz audos jau radušās neatgriezeniskas izmaiņas. Pēc tam mediķiem nākas sastapties ar nenovēršamām sekām. Savlaicīgi vēršoties pēc palīdzības, īpaši jaunākiem pacientiem, izredzes saglabāt ekstremitātes ir lielākas.

Valsts apdegumu centrs sniedz atbalstu arī reģionālajām slimnīcām. Smirnovs minēja gadījumu, ka šodien paciente ar salīdzinoši nesen gūtu apsaldējumu no Jēkabpils slimnīcas pārvirzīta uz RAKUS Apdegumu centru. Pateicoties savlaicīgai rīcībai, viņas apsaldētās kājas izdevies glābt bez amputācijas. Vienlaikus šodien centrā uzņemta arī sieviete bez noteiktas dzīvesvietas, kurai apsaldējumi bijuši tik smagi, ka tiek gatavota amputācija.

Smirnovs prognozēja, ka lielāks pacientu skaits ar apsaldējuma traumām gaidāms februāra sākumā, kad kļūs nedaudz siltāks. Parasti ap šo laiku vairāk cilvēku mēdz pamanīt, ka kājas ir smagi apsaldētas, un vēršas centrā.

Ārsts aicina iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem, jo apsaldēties var ikviens — arī cilvēki, kas strādā ārā, skrien vai slēpo. Būtiskākais riska faktors ir nepiemērots apģērbs, turklāt apsaldējumus iespējams gūt arī pie nelieliem plus grādiem, piemēram, ilgstoši uzturoties ārā ar slapjām kājām, tostarp plānos apavos, sniegā. Ja nākas ilgi stāvēt uz vietas aukstā laikā, ieteicams fiziski kustēties.

Kā vēstīts, šoziem aukstajā laikā kādā ilgstoši nekurinātā mājoklī atrasti divi cilvēki, no kuriem viens bija pārsalis, bet otrs — jau miris.

Kā aģentūrai LETA apstiprināja NMPD, mediķi saņēmuši zvanu no kāda iedzīvotāja, kas pamanījis, ka jau vairākas dienas nav redzēti kaimiņi, kuriem vajadzētu būt mājās.

Notikuma vietā NMPD mediķi konstatējuši, ka divi cilvēki ilgstoši bija atradušies nekurinātā dzīvesvietā, kā rezultātā vienu ar smagu ķermeņa atdzišanu nogādāja slimnīcā, bet otram konstatēja nāvi.

Aukstajā laikā NMPD aicina biežāk piezvanīt un apraudzīt vientuļos, gados vecākos cilvēkus vai tos, kuriem ir kādas hroniskas saslimšanas vai citas veselības problēmas, lai pārliecinātos, ka viņiem nav nepieciešama palīdzība, piemēram, sanest malku, sagādāt pārtiku un sadzīvē nepieciešamās lietas ilgākam periodam, lai vieglāk veikt ikdienas darbus un nav lieki jādodas aukstumā.