Rakstnieku savienības priekšsēdētājs: Autoratlīdzību režīma likvidācija iznīcinās latviešu literatūru

Finanšu ministrijas izstrādātajās izmaiņās nodokļos rosināts ar 2021.gadu atteikties no speciālā režīma autoratlīdzībām. Jautājumu valdībā bija plānots skatīt jau šodien, tomēr tas atlikts.

Jundze uzskata, ka iznīcībai būs pakļauta profesionālās latviešu literatūras daļa, kas mēģina pārtikt no autordarba. Viņa ieskatā, pašreizējās FM rosinātās izmaiņas, ar kurām plānots atteikties no autoratlīdzībām, piedāvā autoriem reģistrēt saimniecisko darbību vai slēgt uzņēmuma līgumu, neiztur kritiku.

«Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir centies atrunāt rakstniekus un citus autorus no reģistrēšanās, kā saimnieciskās darbības veicējam, norādot, ka autori saimniecisko darbību neveic. Lai cik dīvaini tas neizklausītos, VID pirms kāda cīnījās pret uzņēmuma līgumiem. Tāds periods ir bijis nodokļu iekasētāju dzīvē un to zina jebkuras firmas grāmatvedis, ka uzņēmuma līgums nav pati labākā alternatīva,» sacīja Jundze.

Izmaiņas nodokļu politikā skars ne tikai rakstniekus, bet arī plašsaziņas līdzekļus, kurās strādājošie saņem autoratlīdzības. Jundze norādīja, ka tas nenotiek tāpēc, ka kāds negribētu maksāt nodokļus. Tā kā nereti uzņēmumu īpašniekiem nav papildu naudas, tā ir iespēja darbiniekiem maksāt konkurētspējīgu atalgojumu. Vienlaikus šīs izmaiņas ietekmēs arī tulkus, kuri lielākoties saņem autoratlīdzības.

Rakstnieku savienības priekšsēdētājs atzina par pamatotu finanšu ministra (JV) Jāņa Reira sacīto, ka netrūkst tādu autortiesību saņēmēju, kas ir sociāli neaizsargāti. Jundze atzīmēja, ka FM vajadzētu atnākt uz Rakstnieku savienību vai kādu citu radošo organizāciju un uzsākt dialogu, nevis «uzspiest pilnīgi nederīgu modeli».

«Būtu jāizveido tāds modelis, kas tiešām atbilstu autoru un citu autoratlīdzību saņēmēju vajadzībām,» norādīja Jundze, uzsverot, ka ne jau rakstnieki ir vainīgi pie tā, ka, piemēram, izglītības sistēmā kādam sāk maksāt autoratlīdzību.

Rakstnieku savienības priekšsēdētājs norādīja, ka arī viņš iestājas par to, lai autori būtu sociāli nodrošināti, bet, lai to panāktu, «nepieciešama tāda sistēma, kas nepazemotu autoru un neatstātu viņu bez iztikas līdzekļiem».