Rajevskis: Valdības šī gada sliktākais lēmums bija līdz galam neīstenot taupības politiku

Viņš uzsvēra, ka runa ir par visu nākamā gada budžeta veidošanas procesu, jo valdībai uz galda nebija uzlikts reāls un nopietns taupības pasākumu plāns. Tas nozīmētu samazināt valsts izdevumus, birokratizāciju, taču to nav iespējams paveikt — valstī ir daudz birokrātu un viņiem kaut kas ir jādara.

Politologs akcentēja, ka tās ir savstarpēji saistītas lietas. Rejevska ieskatā taupības politikas reāla neieviešana bija šī gada fundamentālākā kļūda. Viņš pieminēja, ka premjere Evika Siliņa (JV) ir daudz «mācījusies» no bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, taču bija vairāk jāmācās no Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un produktivitātes komisāra Valda Dombrovska (JV).

«Vienīgā reize, kad notika nopietna birokratizācijas un birokrātijas samazināšana bija Dombrovska pirmās valdības laikā. Premjere šo pieredzi neizmantoja, lai gan EK komisārs varēja būt labs padomdevējs, lai to īstenotu un valstij dotu milzīgu stimulu attīstīties pareizā virzienā, būtu vērojama izaugsme. Tāda piedāvājuma diemžēl nebija un tā ir milzīga kļūda,» norādīja politologs.

Jautāts, kas varēja kalpot par labu šādai izvēlei, Rajevskis minēja, ka tas, iespējams, ir saistīts ar nevēlēšanos aizskart savu vēlētāju bāzi, ko partijas «Jaunā vienotība» gadījumā veido cilvēki, kuri ir atkarīgi no valsts. Pēc viņa domām, brīdī, kad cilvēks sāk nodarboties ar uzņēmējdarbību, vai arī strādā privātajā biznesā, mainās arī veids, kā tiek uztverta valsts, sabiedrība un apkārt notiekošais.

«Piemēram, Covid-19 pandēmija 2021.gada otrajā pusē, taču mēs joprojām runājam par attālināto darbu valsts pārvaldē. Tāds darbs nevar būt efektīvs un par to runā daudzi. Darba efektivitāti ievērojami samazina nespēja panākt, lai cilvēki atgrieztos pie klātienes režīma,» skaidroja politologs.

Atskatoties uz 2024.gadu, Rajevskis atzīmēja, ka arī dzelzceļa projekta «Rail Baltica» pārvaldīšana, tostarp slēpjot un novilcinot problēmu risināšanu, nesagādā izbrīnu. Viņaprāt, «Rail Baltica» nav vienīgais projekts, kura pārvaldība notiek šādā veidā, taču šis varētu būt viens no dārgākajiem.

Pēc politologa paustā, likumi netiek pilnvērtīgi izmantoti, lai noteiktu atbildību ne tikai par apzināti nepareizām darbībām, bet gan arī par bezdarbību. Rejavskis uzsvēra, ka «patlaban, ja gribi izdzīvot valsts sistēmā, labāk ir neko nedarīt, jo bezdarbība nodrošina stabilitāti».

Taujāts, vai aizvadītā gada laikā nav mazinājusies Ministru prezidentes proaktivitāte, politologs piekrita, ka Siliņas aktivitātes intensitāte ir mazinājusies un to var redzēt. Viņš stāstīja, ka tas varētu būt saistīts ar pagurumu, jo valdība ir iestigusi ar «Rail Baltica».

«Dzelzceļa projekts ēd šo valdību nost. Problēmas un nespēja pieņemt lēmumus, izsūc no valdības dzīvības sulu. Turklāt premjerei ir jābūt akurātai un jāmeklē kopsaucējs situācijās, kur to nevar atrast, taču tas ir jādara, jo pretējā gadījumā sabrūk valdība. Tas arī nav Ministru prezidentes interesēs,» atzīmēja Rajevskis.

Viņš turpināja, uzsverot, ka situācija ir nervoza, spriedze ir liela — tāpēc, ka vienu darbu nevar paveikt, iekavējas arī nākamie, piemēram, ar 2025.gada valsts budžetu gāja grūti, līdz ar to no «grafika» nobīdījās arī nākamā Latvijas Bankas prezidenta meklēšana.

Runājot par to, vai Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šogad neizskatījās daudz proaktīvāks savos lēmumos un darbībās nekā Ministru prezidente, Rajevskis uzsvēra, ka valsts prezidents izskatās daudz proaktīvās nekā valdība kopumā. Politologa ieskatā, Rinkēvičs ir padarījis savu institūciju zināmā mērā kā mašīnu — lēmumi ir jāpieņem un jādodas uz priekšu.

«Valdība ir lēmumu pieņemšanas mašīna. Tas ir politiķu darbs. Prezidentam ir jāpieņem mazāk lēmumu, taču Rinkēvičs ir paņēmis mandātu daudz lielāku nekā iepriekšējais Valsts prezidents Egils Levits. Rinkēvičs rāda piemēru, ka lēmumi ir jāpieņem. Ja viņš būtu piegājis Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera nozīmēšanai tā, kā valdošā koalīcija ar nākamo Latvijas Bankas prezidentu, mums arī komandiera nebūtu,» pauda Rajevskis.