Rajevs: Neredzu nekādus iemeslus, kas piespiedīs šai valdībai izjukt

Rajevs atzīmē, ka parasti koalīcijas izjūk tad, kad ir kāds neatrisināms jautājums vai domstarpības, ko nevar atrisināt, vai arī kad koalīcija redz, ka cita veida politiskais salikums būs veiksmīgāks un ļaus viņiem strādāt efektīvāk, parādot savu darbu vēlētājiem, lai viņus beigu beigās pārvēlētu.

«Un šeit jāsaka: šobrīd es neredzu nekādus iemeslus, kā dēļ šī koalīcija var sabrukt, jo gan «Progresīvie», gan Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) — viņi redz, ka priekš viņiem šī ir ja ne ideālā, tad visveiksmīgākā kārts šajā Saeimas sasaukumā, un viņi nekādā veidā nav ieinteresēti gāzt šo koalīciju. Viņiem vienkārši nav nekādas intereses. «Jaunā vienotība» (JV) attiecīgi ir pietiekami komfortablā pozīcijā šajā koalīcijā — viņiem ir pietiekami daudz vadošu amatu, kur tad viņi var noteikt politiku, un, arī ja maģiski kaut kas notiek un tad tā koalīcija mainās, tad arī JV pozīcija jaunajā koalīcijā varētu būt vājāka, vēl jo vairāk, ja atceramies, ka arī Valsts prezidents nebūt nebija pārliecināts, ka viņš arī trešo reizi uzticēs valdības veidošanu JV,» spriedis Rajevs.

Rajeva skatījumā, tas absolūti nav šīs koalīcijas interesēs celt kaut kādu jezgu un kaut kādā veidā graut situāciju pašiem.

«Diemžēl šeit mēs nonākam arī pie vienas paradoksālas lietas, kas notiek šajā Saeimā, jo šī Saeima pēc ievēlēšanas izskatījās ļoti pozitīvi — mēs sakāvām «Saskaņu», tās vairs parlamentā nav, Alekseja Rosļikova (S) ietekme Saeimā ir pavisam nekāda, viņam ir deviņas balsis, bet viņš ne tuvu nav tādā stāvoklī, kā iepriekšējās Saeimās bija «Saskaņa». Saeimā nav atklātu populistu (kā nu kurš vērtē Latvija pirmajā vietā), kā bija iepriekšējā Saeimā. Neskatoties uz to, tādas efektīvas un labas koalīcijas izveidošana diemžēl neizdevās vairāku iemeslu dēļ. Sākās ar JV, Nacionālās apvienības un «Apvienotā saraksta» koalīciju — kā visi teica, latviska domāšana un uz valsti orientēta valdība… Diemžēl redzam, ka tā pārbaudījumu ar laiku neizturēja. Tāpēc es principā neredzu nekādus iemeslus, kas tad piespiedīs šai valdībai izjukt,» turpinājis Rajevs, «jebkura politiskā vienošanās ir kompromiss gan vienai, gan otrai pusei. Un, jāsaka, te laikam premjere tomēr ir bijusi spējīga saturēt šo komandu kopā un beigu beigās nonākt pie kompromisiem kaut kādos izšķirošos jautājumos.»

Politiķis atzinis, ka, runājot par koalīcijas stabilitāti, balsojums par budžetu būs šīs koalīcijas stabilitātes pārbaudījums, tomēr viņš neredzot «pamatu lielām šaubām, ka budžets tiks apstiprināts».