«Rail Baltica» Rīgas starptautisko staciju konstrukciju pasargāšana ziemā izmaksās 420 000 eiro

Tostarp 300 000 eiro paredzēti Rīgas Centrālajai stacijai un 120 000 eiro — Rīgas lidostai. Diļevs informēja, ka EDzL ir saņēmis autorizāciju piešķirt finansējumu konstrukciju ieziemošanai.

«Tā nav iekonservēšana, bet konstrukciju pasargāšana ziemā. Es ceru, ka valdība pieņems pareizos lēmumus, ka darbi Rīgas lidostā un Rīgas Centrālajā stacijā ir jāturpina, bet nevaram paredzēt, kurā brīdī Eiropas Savienības (ES) finansējums tiks pārdalīts, tādēļ, zinot riskus ziemā līdz ar ūdens sasalšanu, pabeigtās betona konstrukcijas apstrādājam ar hidroizolējošiem un pretkorozijas risinājumiem,» norādīja Diļevs.

Informācija Tiesību aktu portālā liecina, ka Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā 2021.-2027.gada ES daudzgadu budžeta periodā izveidot 1520 milimetru savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms «Rail Baltica» projekta pirmās kārtas pabeigšanas, savukārt finansējumu plāno piesaistīt, pārdalot ES fondu finansējumu no citiem SM infrastruktūras projektiem, tostarp bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādes.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka tiek piedāvāti grozījumi Atveseļošanas fonda plānā, pārvizot finansējumu Rīgas Centrālās stacijas projektam. Ņemot vērā, ka Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas gala termiņš ir 2026.gada vasara, šis jautājums tiek risināts steidzami un vienošanās par to, vai šī finansējuma pārdale notiks, ir jāpanāk jau tuvākajā laikā.

Tādējādi FM ir sagatavojusi plānošanas dokumenta projektu, kas paredz «Rail Baltica» Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas pabeigšanai pārvirzīt Atveseļošanas fonda finansējumu 114,628 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus SM priekšlikumi paredz ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda programmā arī finansējuma pārdali Rīgas lidostas stacijas pabeigšanai un dzelzceļa savienojumam ar lidostu. Par šiem grozījumiem arī sāktas diskusijas ar Eiropas Komisiju (EK), bet formālai lemšanai tos plānots virzīt 2025.gada pavasarī, norādīja FM.

Jau ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam «Rail Baltica» projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par «Rail Baltica» dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

«Rail Baltica» izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes dati liecina, ka dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā — 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.