«Rail Baltica» projektam piesaista nepilnu piecu miljonu eiro militārās mobilitātes finansējumu

Būtiskākās jaunajā finansēšanas līgumā ietvertās aktivitātes ir apvienotā Daugavas tilta autoceļa sadaļas projektēšana un projektēšanas uzraudzība, Salaspils multimodālā kravu termināļa projektēšana, kā arī lidostas «Rīga» kravu parka un tā apkārtējās infrastruktūras projektēšana.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) norāda, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos «Rail Baltica» projekts iegūst vēl lielāku stratēģisko nozīmi. «Ir īpaši svarīgi nodrošināt uzticamu savienojamību ar Rietumeiropu, un jauno dzelzceļa transporta savienojumu ar Eiropu pilnvērtīgi izmantot arī mūsu valsts aizsardzības spēju palielināšanai,» pauž Linkaits.

Šis ir pirmais Latvijai piešķirtais finansējums no jaunā Eiropas Savienības atbalsta veida dalībvalstīm, lai attīstītu transporta infrastruktūru, kas vienlaikus kalpotu gan civilām, gan militārām vajadzībām. Līgums paredz nepilnu piecu miljonu eiro finansējumu no Militārās mobilitātes fonda 2021.-2027. finanšu plānošanas periodā.

2021.gada septembrī Eiropas Komisija izsludināja pirmo Militārās mobilitātes projektu uzsaukumu finansējuma piešķiršanai no EISI. 2022.gada 17.janvārī SM iesniedza pieteikumu «Rail Baltica» projekta militārās kapacitātes stiprināšanai.

Sadarbībā ar Aizsardzības ministriju tiek gatavots 2022.gada militārās mobilitātes uzsaukuma pieteikums, kas Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūrā iesniedzams 2022.gada septembrī.

Eiropas Savienības Kopējā drošības un aizsardzības politika paredz atvieglot militārā karaspēka un līdzekļu pārvietošanos, kā arī infrastruktūras pilnveidošanu Eiropas Savienībā. «Rail Baltica» projektā jau tā izstrādes posmā integrētas militārās mobilitātes prasības, lai pilnvērtīgi optimizētu EISI līdzekļu izmantošanu. Militārās mobilitātes fonda atbalsta intensitāte ir 50% no projekta kopsummas.

Jau ziņots, ka «Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka «Rail Baltica» izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līnija «Rail Baltica» tiks atklāta secīgi pa posmiem laikā no 2026.gada līdz 2030.gadam.