«Rail Baltica» pirmās kārtas dzelzceļa līnijas projektēšanas un būvniecības izmaksas sasniegs 15,3 miljardus eiro

Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Tostarp aptuveni 18% jeb 3,2 miljardu eiro pieaugumu rada papildu ārējās prasības un tādi faktori kā trešo pušu prasības, dažādi iestāžu tehniskie noteikumi, savietojamības tehniskās specifikācijas un citas izmaiņas, par 31% jeb 5,7 miljardiem eiro augušas izmaksas, kas saistītas ar projekta tvēruma paplašināšanu, tostarp ar reģionālo staciju iekļaušanu, izmaiņām tehniskajos standartos saskaņā ar vienotām projektēšanas vadlīnijām un paaugstinātas prasības infrastruktūras drošībai un veiktspējai, bet 51% jeb 9,2 miljardu eiro pieaugums saistīts ar precīzākiem izmaksu aprēķiniem tagad, kad projektēšana ir noslēguma fāzē un visā trasē veikta vērtību inženierija.

Tāpat aprēķinā iekļauta 40% inflācijas kopš 2017.gada radītā ietekme uz projekta sadārdzināšanos.

Vienlaikus atjaunotajā izmaksu un ieguvumu analīzē («Cost-Benefit Analysis») secināts, ka «Rail Baltica» projekts ir ekonomiski pamatots, un paredzams, ka tas radīs iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 0,5 līdz 0,7 procentpunktiem gadā, sniedzot 15,5 līdz 23,5 miljardu netiešo eiro IKP pieaugumu Baltijas valstīm.

Tāpat projektam būs tieša ekonomiskas neto ieguvumu vērtība 6,6 miljardu eiro apmērā. Ar to saistītie plašāki ekonomiskie ieguvumi ietver militāro mobilitāti, vides ilgtspēju, sociālās nevienlīdzības mazināšanu, veidos jaunas tirdzniecības plūsmas un piegādes ķēdes ar Eiropu.

Kopš iepriekšējās izmaksu un ieguvumu analīzes 2017.gadā projekts ir būtiski attīstījies, un to ietekmējuši gan ārējie, gan iekšējie faktori, tostarp inflācija, skaidroja Bakošs. Tiek lēsts, ka pirmā projekta posma īstenošanas izmaksas, kuras mērķis ir līdz 2030.gadam izbūvēt «Rail Baltica» ātrgaitas dzelzceļa līniju visās trijās Baltijas valstīs, savienojot to ar Poliju, sasniegs 15,3 miljardus eiro. Izmaksas Latvijā varētu sasniegt līdz 6,4 miljardiem eiro.

«Rail Baltica» izmaksas tiek lēstas 26 miljonu eiro apmērā par kilometru. Pētījumi dati liecina, ka līdzīgiem ātrgaitas dzelzceļa projektiem Eiropā vidējās izmaksas par kilometru ir 24 miljoni eiro un var sasniegt līdz 35 miljoniem eiro par kilometru.

Pētījuma galvenie secinājumi uzrāda, ka pasažieru pārvadājumi dos 80% no «Rail Baltica» ieguvumiem, vides uzlabojumi — 14%, bet kravu pārvadājumi — 5%. Jaunais ātrgaitas dzelzceļa savienojums Baltijas reģionu integrēs Eiropas dzelzceļa tīklā, radot prognozētu IKP pieaugumu par 0,5-0,7 procentpunktiem gadā. Galvenie ekonomiskās izaugsmes veicinātāji ir nekustamo īpašumu vērtības pieaugums, tūrisms, jaunu uzņēmumu attīstība, produktivitātes un konkurētspējas pieaugums, urbāno centru attīstība. Tiek lēsts, ka līdz 2046.gadam «Rail Baltica» apkalpos 51,7 miljonus pasažieru un 10,9 miljonus tonnu kravu.

«Rail Baltica» veidos jaunas tirdzniecības plūsmas un piegādes ķēdes ar Eiropu, kā arī būs nozīmīgs savienojums Ukrainas atjaunošanā. Tāpat projekts uzlabos enerģētisko drošību un veicinās pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem, samazinot ikgadējo fosilo energoresursu, tostarp degvielas patēriņu par 1,5-3,3%, kā arī veicinot Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu. Projekts arī uzlabos vides un satiksmes drošību, samazinot piesārņojumu un satiksmes negadījumu riskus. 

Tāpat izdevumu un ieguvumu analīze norāda uz pozitīvu ietekmi, mazinot sociālo nevienlīdzību un nodrošinot sabiedriskā transporta pieejamību 351 000 iedzīvotājiem no zemu ienākumu sabiedrības grupām un 59 000 pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām. 

Stratēģiski svarīgs ir «Rail Baltica» devums aizsardzībai un drošībai, nodrošinot Eiropas vienotā 1435 milimetru standarta dzelzceļa savienojumu ar pārējo Eiropu. Aprēķināts, ka militārajai loģistikai miera laikā viens 40 vagonu vilciens var aizstāt septiņu kilometru garu militārās tehnikas konvoju.

Lai gūtu maksimālus sociālekonomiskos ieguvumus Baltijas reģionam, būtiski izbūvēt visus «Rail Baltica» projektā paredzētos infrastruktūras elementus, īstenojot pilnu projekta tvērumu. Tomēr, ņemot vērā vērienīgo izmaksu pieaugumu, nepieciešama projekta pakāpeniska īstenošana, nosakot prioritātes, secināts analīzē. 

Pirmo projekta kārtu plānots īstenot līdz 2030.gadam atbilstoši Eiropas Transporta tīkla programmas («Trans-European Transport Network») regulā noteiktajam grafikam, izveidojot ātrgaitas līnijas koridoru starp Polijas robežu un Tallinu. 

Ar mērķi samazināt būvniecības izmaksas pirmajā kārtā plānotā divsliežu ceļa vietā pamatā tiks izbūvēts viensliežu ceļš, taču visa saistītā infrastruktūra, uzbērumi, satiksmes pārvadi un tilti tiks būvēti diviem sliežu ceļiem, tādējādi saglabājot iespēju nākotnē paplašināt infrastruktūras jaudu. 

Latvijā vienkāršots tehniskais risinājums paredzēts abu Rīgas starptautisko staciju savienojumam. Līdz pilna projekta tvēruma izbūvei plānots izmantot esošā dzelzceļa nodalījuma joslu un posmā no Rīgas centra līdz Imantai vienu esošo 1520 milimetru sliežu ceļu plānots aizstāt ar 1435 milimetru sliežu ceļu. 

Pēc 2030.gada otrās «Rail Baltica» projekta kārtas izbūve būs atkarīga no finansējuma pieejamības. Kopējās pilna projekta tvēruma izmaksas varētu sasniegt 23,8 miljardus eiro.

Piesaistot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta («Connecting Europe Facility») finanšu līdzekļus, «Rail Baltica» īstenošanai Baltijas valstīs jau nodrošināts finansējums 2,7 miljardu eiro apmērā, savukārt desmitajam projektu uzsaukumam projekts iesniedzis pieteikumu kopumā par vairāk nekā diviem miljardiem eiro. 

ES finansējums ārpus šiem finansējuma avotiem lielā mērā būs atkarīgs no sarunām par nākamo ES daudzgadu budžetu. Šobrīd «Rail Baltica» centrālais koordinators «RB Rail» kopā ar ieviesējorganizācijām analizē citus iespējamos finansēšanas avotus, tostarp privāto investoru piesaisti.

Šogad plānots būvēt 15% no «Rail Baltica» pamattrases visā Baltijā. Igaunijā sākta pamattrases izbūve 21 kilometra posmā, noslēguma stadijā ir būvniecības iepirkumi 50 kilometriem un šogad plānots izsludināt būvniecības iepirkumus vēl 30 kilometriem pamattrases. Līdz ar to pamatlīnijas apjoms, kam būs izvēlēts būvnieks, sasniegs 102 kilometrus. 

Latvijā starptautiskā konkursā ir izvēlēts būvnieks un būvinženieris par vairāk nekā 200 kilometriem pamattrases un notiek sagatavošanas darbi būvniecībai dienvidu posmā, lai sāktu būvniecību pirmajiem 13 kilometriem. 

Lietuvā notiek pamattrases izbūve 29 kilometru garumā ar mērķi līdz gada beigām būvniecību sākt kopumā 70 kilometriem. Tāpat plānots sākt publiskā iepirkuma procedūras būvniecībai posmā Kauņa-Lietuvas/Latvijas robeža (168 kilometri), kā arī atsevišķiem būvobjektiem posmā Kauņa-Lietuvas/Polijas robeža, lai paātrinātu būvniecības īstenošanu, iecerēts izsludināt apvienotos projektēšanas un būvniecības iepirkumus. 

Iepirkumi «Rail Baltica» infrastruktūras elektrifikācijai un vilcienu vadības un signalizācijas sistēmu nodrošināšanai noris atbilstoši grafikam. Šobrīd «Rail Baltica» ieviešanā piedalās vairāk nekā 300 vietējie un starptautiskie uzņēmumi no visas Eiropas, secināts analīzē.

Projekta izmaksu pieauguma apstākļos noris darbs papildu finansējuma avotu piesaistīšanai līdz šim primārajiem avotiem — Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam un valstu budžetu līdzfinansējumam. 

«RB Rail» kopā ar projekta partneriem izstrādā alternatīvā finansējuma stratēģiju. «Rail Baltica» ieviesējorganizācijas turpina darbu, lai uzlabotu projekta īstenošanu, nodrošinātu gan infrastruktūras elementu atbilstību nepieciešamajiem tehniskajiem parametriem, gan  ievērojot iespējami īsus termiņus un būvniecību ar samazinātām izmaksām. 

Izmaksu un ieguvumu analīzi veica «Rail Baltica» kopuzņēmums «RB Rail» sadarbībā ar ārējiem starptautiskajiem konsultantiem.

Jau ziņots, ka «Rail Baltica» projekts, kurā pēdējā laikā izgaismojas problēmas ar termiņu ievērošanu un finansējuma apgūšanu, paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma — 1435 milimetru — dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka «Rail Baltica» izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju «Rail Baltica» plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.