«Rail Baltica» izmaksas pēc otrā posma pabeigšanas, visticamāk, pārsniegs 23,8 miljardus eiro

Ziņojumā ir atjaunināti Eiropas Revīzijas palātas apsvērumi un konstatējumi, kuri gūti līdzīgā revīzijā, kas veikta 2020. gadā. Ziņojumā īpaša uzmanība pievērsta astoņu Eiropas transporta tīkla (TEN-T) megaprojektu izmaksām un termiņiem, tostarp dzelzceļa «Rail Baltica» projektam.

Palāta secinājusi, ka ES pamattīkla pabeigšanas termiņš — 2030. gads — netiks ievērots un divu projektu izmaksas ir būtiski pieaugušas, tostarp «Rail Baltica» projekta izmaksas kopš 2020. gada ir vairāk nekā divkāršojušās.

Eiropas Revīzijas palātas 2020. gada ziņojuma sagatavošanas laikā «Rail Baltica» oficiālā izmaksu aplēse bija 5,8 miljardi eiro 2017. gada cenās. Ziņojumā palāta uzsvēra, ka izmaksas varētu pieaugt līdz septiņiem miljardiem eiro. Savukārt atbilstoši 2024. gadā veiktajai izmaksu un ieguvumu analīzei projekta kopējās izmaksas ir palielinājušās līdz 23,8 miljardiem eiro 2023. gada cenās.

Galvenie analīzē konstatētie iemesli bija iepriekšējo aplēšu gatavības un detalizācijas trūkums, kas veidoja aptuveni pusi no pieauguma, kā arī izmaiņas projekta tvērumā un struktūrā. Ziņojumā teikts, ka vienlaikus projekta virzītāji uzsvēruši risku, ka jaunā aplēse joprojām varētu nebūt pilnībā precīza, jo tikai par vienu trešdaļu no kopējā dzelzceļa līnijas attāluma tika sagatavoti rūpīgi projektēšanas pētījumi, uz kuriem balstījās aplēse.

Savukārt attiecībā uz grafiku projekta partneri nolēma sadalīt projektu divos posmos. Pirmajā posmā līdz 2030. gadam ir jāpabeidz viena sliežu ceļa dzelzceļš, bet otrajā posmā jāpabeidz viss projekts, taču tam nav noteikts grafiks.

Ņemot vērā, ka darbu grafiks ir pagarināts, visticamāk, pēc otrā posma pabeigšanas projekta kopējās izmaksas pārsniegs 23,8 miljardus eiro. Ziņojumā arī minēts, ka attiecībā uz «Rail Baltica» kavēšanās ieilgs vēl vairāk, jo atbilstoši 2025. gada novembra jaunākajam plānam līdz 2030. gadam jāpabeidz projekta pirmais posms. Tomēr revidenti nevarēja aprēķināt šo kavēšanos, jo otrajam posmam nav īstenošanas grafika.

Palātā informēja, ka ziņojumā aplūkotie astoņi TEN-T megaprojekti 13 ES valstīs ir četri dzelzceļa projekti, tostarp «Rail Baltica», Liona-Turīna, Brennera tunelis un Basku trīsstūris «Basque Y», kā arī viens automaģistrāles projekts Rumānijā un divi multimodālu savienojumu projekti — Fēmarnbelta autoceļa/dzelzceļa savienojums un dzelzceļa savienojums ar ostām Polijā.

ES revidenti patlaban ir mainījuši novērtējumu attiecībā uz 2030. gada mērķi pabeigt Eiropas transporta pamattīklu. Pirms pieciem gadiem bija «maz ticams, ka tas tiks sasniegts», un tagad ir skaidrs, ka tas «netiks sasniegts», uzsver revidenti.

Revidenti informē, ka transporta megaprojektu perspektīvas 2025. gadā ir sliktākas nekā 2020. gadā un būtiski atpaliek no sākotnēji paredzētā. Vienlaikus projekti kopš 2020. gada ir saskārušies ar vairākiem jauniem izaicinājumiem, tostarp Covid-19 pandēmiju un Krievijas agresiju Ukrainā, kā arī ir pieņemtas jaunas regulatīvās prasības un radušies neparedzēti tehniski sarežģījumi.

Tostarp daudzu megaprojektu īstenošanu apgrūtina izmaksu pieaugums. ES revidenti 2020. gadā ziņoja, ka astoņos pārbaudītajos megaprojektos kopējais reālo izmaksu pieaugums, nerēķinot inflāciju, salīdzinājumā ar sākotnējām aplēsēm bija 47%. Pašlaik atšķirība ir gandrīz divreiz lielāka — 82%. Šo pieaugumu galvenokārt veicinājušas budžeta izmaiņas divos projektos — «Rail Baltica», kura izmaksas pēdējos sešos gados ir pieaugušas par 160%, gandrīz četras reizes pārsniedzot sākotnējo aplēsi, un Lionas-Turīnas dzelzceļa līnijā, kura izmaksas pēdējos sešos gados pieaugušas par 23%, vairāk nekā divas reizes pārsniedzot sākotnējo prognozi.

Revidenti norāda, ka kopš 2020. gada analīzes astoņi megaprojekti kopā saņēmuši papildu ES dotācijas 7,9 miljardu eiro apmērā, un tas nozīmē, ka kopējā ES finansējuma summa, kas izmaksāta šīm infrastruktūrām, patlaban ir 15,3 miljardi eiro.

Savukārt attiecībā uz īstenošanas grafikiem ES revidenti 2020. gada ziņojumā norādīja, ka salīdzinājumā ar sākotnējiem plāniem vidējais kavējums ir 11 gadi. Tomēr jaunākie dati 2025. gadā liecina, ka situācija ir vēl pasliktinājusies. Pieciem megaprojektiem, par kuriem ir pieejama informācija, vidējais kavējums tagad ir sasniedzis 17 gadus. Piemēram, Lionas-Turīnas dzelzceļa savienojuma atklāšana tagad tiek prognozēta 2033. gadā, nevis 2015. gadā, kā sākotnēji plānots, vai 2030. gadā, kā noteikts 2020. gada grafikā. Tādējādi mērķis pabeigt ES TEN-T pamattīkla izveidi 2030. gadā noteikti netiks sasniegts, secina revidenti.

Revidenti sagaida, ka nesenā TEN-T regulas pārskatīšana palielinās Eiropas Komisijas lomu un pilnvaras tīkla pabeigšanas pārraudzībā, tomēr uzsver, ka tas galvenokārt ietekmētu turpmākos megaprojektus. Revidenti arī norāda, ka šādu izmaiņu ietekme uz turpmākiem infrastruktūras projektiem būs atkarīga no tā, vai ES valstis faktiski īstenos un ievēros tiesību normas.

Jau vēstīts, ka atbilstoši «RB Rail» informācijai «Rail Baltica» pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā — 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.