«Rail Baltica» būvniecībai no «Stockmann» atsavinās liftus

Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātajā likumprojektā noteikts, ka atsavināšana ir vienīgais veids dzelzceļa infrastruktūras projekta attīstībai.

«Rail Baltica» projekta ieviesēja Latvijā SIA «Eiropas dzelzceļa līnijas» pārstāvji uzrunājuši «Stockmann centrs» un telpu īpašnieks saistībā ar liftu izbūves paredzamo nojaukšanu pieteicis zaudējumus, kurus veido liftu vērtība, ņemot vērā tā iegādes vērtību un atlikušo ekspluatācijas laiku, kā arī faktu, ka liftus nebūs iespējams izmantot pēc to nojaukšanas, liftu uzstādīšanas un to šahtas būvdarbu izmaksas, ņemot vērā vidējās šādu darbu veikšanas izmaksas Latvijas tirgū un būvmateriālu vērtību, kā arī piekļuves koridora būvdarbu izmaksas, ņemot vērā vidējās šādu darbu veikšanas izmaksas Latvijas tirgū un būvmateriālu vērtību.

Tāpat «Stockmann centrs» pieteicis zaudējumus saistībā ar piekļuves noslēgšanu ēkas apmeklētājiem no Rīgas Centrāltirgus puses, zaudējumus saistībā ar apmeklētāju plūsmas no centrāltirgus puses zudumu «Stockmann centrs» nomniekiem un zaudējumus, kas radīsies saistībā ar to, ka tirdzniecības centram nevarēs piekļūt personas, kas novietos auto autostāvvietā, kurā patlaban izvietoti lifti, proti, no kompleksa «Titāniks» autostāvvietas.

Vienlaikus «Stockmann centra» pieteiktie zaudējumi noraidīti, īpašumam nosakot atsavināmo vērtību 85 980 eiro apmērā, kas daļēji ietver «Stockmann centrs» prasības, tādēļ šie zaudējumi atsevišķi piemēroti netika.

Tajā pašā laikā apmierināta «Stockmann centra» vēlme izbūvēt šķērsojumu pār pilsētas kanālu, kas būtu savienots ar ieejas mezglu ēkā un pēc «Rail Baltica» projekta attiecīgās daļas pabeigšanas ļautu piekļūt ēkai no centrāltirgus puses, izmantojot ēkā izbūvēto ieejas mezglu, kura pieejamību pašlaik nodrošina lifti.

«Stockmann centra» pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka uzņēmums neiebilst SM noteiktajai atlīdzībai 85 980 eiro apmērā par būves, kurā izvietoti lifti, un liftu atsavināšanu.

Jau ziņots, ka «Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka «Rail Baltica» izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka «Rail Baltica» dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.