Ceturtdien valdības ārkārtas sēdē pārrunās «Rail Baltica» turpmākās īstenošanas stratēģiju

Slēgtā sēde sāksies plkst. 14 un tās darba kārtībā ir tikai viens jautājums — informatīvais ziņojums «Par «Rail Baltica» projekta turpmākās īstenošanas stratēģiju Latvijā».

Pēc sēdes Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) un satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) plāno sniegt komentāru medijiem par pārrunāto.

Jau vēstīts, ka Satiksmes ministrijā (SM) aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka «Rail Baltica» projekta īstenošanas tematiskās komitejas dotie uzdevumi, tostarp par projekta īstenošanai nepieciešamajiem finansējuma resursiem un to ietekmi uz vispārējās valdības bilanci un valsts parāda apmēru turpmākajos gados, ir izpildīti, un sagatavotie ministrijas priekšlikumi ir iekļauti informatīvajā ziņojumā.

«Rail Baltica» projekta īstenošanas tematiskās komitejas sēdē, kas notika šogad 12. augustā, ministrijai uzdeva izstrādāt priekšlikumus «Rail Baltica» pirmās kārtas esošajā tvērumā tehnisko un būvmateriālu prasību samazināšanai līdz minimālajam apmēram, kas nepieciešams funkcionālas un pastāvīgas ekspluatācijas dzelzceļa līnijas izveidei.

Tāpat SM sadarbībā ar citām ministrijām bija jāsagatavo priekšlikumi par finansējuma resursiem «Rail Baltica» projekta īstenošanai un to ietekmi uz vispārējās valdības bilanci un valsts parāda apmēru turpmākajos gados.

LETA jau ziņoja, ka Baltijas valstis ir vienojušās par dzelzceļa projekta «Rail Baltica» pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam.

Premjers Andris Kulbergs (AS) iepriekš norādīja, ka Baltijas valstis ir izstrādājušas gala dokumentu, kas ir paziņojums Eiropas Komisijai (EK) par trīs Baltijas valstu līmeņa vienošanos par «Rail Baltica» projekta turpināšanu. Pēc Kulberga teiktā, galvenie elementi, kas ir ietverti šajā paziņojumā, ir kopīga vienošanās par pirmās fāzes tālāko procesu, kā arī kopīga nostāja par to, kad un kā šis projekts ir jārealizē.

«Briselē Baltijas valstis uzsvērs, ka nākamajā finansēšanas aploksnē uz trim Baltijas valstīm obligāti jābūt 10 miljardu eiro finansējumam no Eiropas, lai šo projektu šā brīža situācijā vispār varētu realizēt,» teica Kulbergs.

Viņš uzsvēra, ka Baltijas valstīm ir nepieciešams Eiropas Savienības (ES) finansējums, jo ar nacionālo budžetu, kad Baltijas valstis būtisku finansējumu novirza Eiropas ārējās robežas stiprināšanai, projektu nav iespējams finansēt.

Tāpat ziņots, ka «Rail Baltica» projekta pamattrase pirmajā kārtā Latvijā plānota esošajā tvērumā, kas paredz izveidot «Rail Baltica» pārrobežu savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai, kā arī pabeigt būvdarbus Rīgas lidostā un Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā, lai nodrošinātu iespēju savienot «Rail Baltica» un esošo dzelzceļa tīklu.

«Rail Baltica» pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā — 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.