Raidījums: Latvijas uzņēmēja Bonča-Brujeviča saistīta ar minerālmēslu biznesu Krievijā

Raidījums informē, ka Bončai-Brujevičai pastarpināti pieder vairākas kompānijas Krievijā, kas ir saistītas ar minerālmēslu biznesu. Netiešā veidā šīs kompānijas veicinājušas ostas termināļa būvniecību Krievijas Ustjlugas ostā, kura ir iekļauta Eiropas Savienības jaunākajā sankciju kārtā.

Raidījums arī vēsta, ka uzņēmēju Latvijā pirms pusotra gada sodīja par sankciju apiešanu, nosūtot luksus klases automašīnu uz Krieviju viņas vīram.

Latvijā Bončai-Brujevičai tostarp pieder SIA «Ultramar», kā arī kompānija ar tādu pašu nosaukumu, pēc raidījumā ziņotā, ir izveidota Krievijā.

Raidījums vēsta, ka minētā Krievijas kompānija sāka būvēt minerālmēslu pārkraušanas termināli Ustjlugas ostā, Ļeņingradas apgabalā un sadarbojās ar šobrīd sankcijām pakļauto uzņēmumu «Phosagro», «Uralkali» un «Akron» īpašnieku, tostarp kādā intervijā 2019.gadā uzņēmējas vīrs Andrejs Bončs-Brujevičs norādījis, ka Krievijas uzņēmums «pilda arī valsts uzdevumu», pārorientējot kravas no citām Baltijas valstu ostām.

Šobrīd Krievijas uzņēmuma «Ultramar» īpašnieku vidū ir gan Bončs-Brujevičs, gan Maskavas apgabala domes deputāts Dmitrijs Golubkovs, gan arī ASV sankcijām pakļautais Maksims Vorobjovs, kurš ir Eiropas sankciju sarakstā esošā Maskavas apgabala gubernatora Andreja Vorobjova brālis.

Taču ar Latvijas uzņēmumu «Ultramar», pēc raidījumā vēstītā, šobrīd formālas saistības nav. Pēc pilna mēroga kara sākuma Bončs-Brujevičs īpašumtiesības nodeva sievai.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV) raidījumam sacīja, ka drošības iestādes seko uzņēmuma darbībai Latvijā. Taču šobrīd tas atrodas faktiskā dīkstāvē.

Tomēr raidījums izpētījis, ka arī tagad biznesa saites ar Krieviju līdz galam nav sarautas, proti, Bončai-Brujevičai pieder Latvijas uzņēmums SIA «Ultra grupa», kuram savukārt ir vairāki meitasuzņēmumi Krievijā. Tos vada Bončs-Brujevičs un tos faktiski pozicionē kā Krievijas uzņēmuma «Ultramar» grupas sastāvā esošas.

Divu šo Krievijas uzņēmumu — «Ultra Fert» un «Ultramar Logistika» — kapitāldaļas savulaik ieķīlātas par labu šobrīd sankcijām pakļautai «Sberbank Rossii», kas ļāva iegūt līdzekļus termināļa būvniecībai Ustjlugas ostā, informē raidījumā, piebilstot, ka pagājušā gada nogalē Krievijas «Ultramar» pabeidza būvēt otro šī termināļa kārtu.

Krievijas juridisko personu reģistrā, pēc raidījumā vēstītā, Latvijas «Ultra grupa» parādās arī kā līdzīpašniece minerālmēslu ražotājuzņēmumam «Ultra Fert Ural». Otrs līdzīpašnieks ir Urālu vara kausēšanas rūpnīca ar nosaukumu «Sumz». Ziņu aģentūras «Reuters» žurnālisti pērn izpētīja, ka šī rūpnīca, kuru dibināja Krievijas oligarhs Iskanders Mahmudovs, piegādā izejvielas Kazaņas un Permas pulvera rūpnīcām.

Latvijas uzņēmuma «Ultramar» īpašniece raidījumam «de facto» sniegusi rakstisku komentāru. «Informēju, ka SIA «Ultramar» saimniecisko darbību neveic ne Latvijā, ne Krievijā. Uzņēmumam pat nav bankas kontu, kuri jau kādu laiku kā aizvērti no banku puses. SIA «Utra grupa» meitas kompānijas Krievijā šobrīd atrodas pārdošanas procesā. Krievijas «Ultramar» nav tiešu saistību ar Latviju un darbojas neatkarīgi,» minējusi Bonča-Brujeviča.

Raidījums arī norāda, ka Valsts drošības dienests (VDD) ir pievērsis uzmanību Bončas-Brujevičas uzņēmējdarbībai, taču pārkāpumus saistībā ar Krievijas biznesa kontaktiem nav konstatējis.

Raidījuma rīcībā esošā informācija liecina, ka pirms trim gadiem Bonča-Brujeviča sodīta par sankciju apiešanas shēmu. Lai nosūtītu vīram Krievijā uzņēmuma īpašumā esošu luksusa klases automašīnu «Bentley Mulsanne Speed», viņa izmantojusi viltus pircēju Kirgizstānā, kura vārdā par auto samaksājis Jordānijā reģistrēts un pastarpināti Bončai-Brujevičai piederošs uzņēmums. Uzņēmēja savu vainu atzinusi un samaksājusi naudas sodu 62 000 eiro apmērā. Sodītam Latvijas uzņēmumam «Ultramar» nācies šķirties no 220 000 eiro.

Bončai-Brujevičai, pēc raidījumā vēstītā, ir īpašumtiesības vēl divos uzņēmumos Krievijā — kokapstrādes rūpnīcā Pleskavas apgabalā un Sanktpēterburgas uzņēmumā, kas darbojas dabas parku jomā.

«Firmas.lv» informācija liecina, ka «Ultramar» koncerns 2023.gadā strādāja ar 24,658 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 34,6% mazāk nekā 2022.gadā, kad koncerna apgrozījums bija 37,697 miljoni eiro, savukārt koncerna peļņa samazinājās 10 reizes un bija 653 040 eiro. Pēc gada pārskatā minētā, kompānijai bija 82 darbinieki.

Konsolidētais pārskats ietver «Ultramar», tā kontrolē esošo meitasuzņēmumu «Cordela Ltd», kas reģistrēts Britu Virdžīnu salu teritorijā, un SIA «Ultra grupa», liecina gada pārskatā minētā informācija.

«Ultramar» reģistrēta 2001.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2845 eiro. «Ultramar» pieder 99,78% kompānijā «Ultra grupa» un 65% kompānijā SIA «United Maritime Solutions».