Raidījums: Brandavs atzinies kukuļa apsolīšanā Ušakovam

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 2023. gada pavasarī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosināja par aptuveni desmit miljonu eiro zaudējumu radīšanu Rīgas pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai apsūdzēt bijušo Rīgas mēru Ušakovu, viņa toreizējo vietnieku Andri Ameriku (toreiz — GKR) un vēl vairākas personas, tostarp Brandavu. KNAB izmeklētāji uzskatīja, ka Ušakovs un Ameriks pieprasīja no Brandava kukuli lielā apmērā.

LTV raidījumam «De facto» prokurors Ando Skalbe pastāstīja, ka Brandavs bijis gatavs atzīties kukuļa apsolīšanā tikai vienai amatpersonai, nevis divām. Tāpēc nolūkā panākt ātrāku krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu kriminālprocess sadalīts. Atsevišķi izdalīta apsūdzības daļa, kurā Brandavs bijis gatavs atzīties. Lietā panākta vienošanās starp Brandavu un prokuroru Skalbi. Pēc tam šo vienošanos skatījusi Ekonomisko lietu tiesa, kura to apstiprinājusi. Oktobrī spriedums stājies spēkā.

No vienošanās un lietas materiāliem izriet, ka kopīgas tikšanās laikā 2017. gada septembrī Brandavam kādu priekšlikumu izteikusi Rīgas domes amatpersona, kas ieņēmusi atbildīgu stāvokli. Saskaņā ar Krimināllikumu šāds statuss Rīgā ir tikai mēram, vicemēram un izpilddirektoram, norādīja «De facto». Amatpersona Brandavam piedāvājusi panākt grozījumus normatīvos, lai atlaides vairākām pasažieru kategorijām Rīgā varētu izmantot arī Brandavam pastarpināti piederošās RMS transportlīdzekļos. Šādi grozījumi Brandava firmai nodrošinātu lielāku pasažieru skaitu un tādējādi palielinātu apgrozījumu un peļņu.

To apzinoties, Rīgas domes amatpersona pieprasījusi Brandavam dot tai kukuli 50% apmērā no Rīgas domes finansējuma, kas tiks piešķirts atkarībā no pārvadāto, atlaides izmantojušo pasažieru skaita, izriet no lietas materiāliem. Kad Brandavs izvērtējis kukuļa došanas ekonomisko izdevīgumu, viņš amatpersonai apliecinājis gatavību dot kukuli un piedāvājis variantus — ar pārskaitījumiem viņš maksātu 45%, bet skaidrā naudā — 30% no saņemtā Rīgas domes finansējuma. Rezultātā abi vienojušies, ka kukuļa apmērs būs 30% skaidrā naudā.

Spriedumā arī norādīts, ka Brandavs un Rīgas domes amatpersona, būdami informēti par pasažieru skaitu, kuri izmantoja braukšanas maksas atvieglojumus, varēja paredzēt, ka kukulis būtu vismaz 19 000 eiro mēnesī, vēstīja raidījums.

Neesot gan skaidrs, vai solījums maksāt negodīgo naudu īstenots arī dzīvē, jo attiecīgi pierādījumi neesot iegūti. «Tika mēģināts iegūt pierādījumus, bet diemžēl neveiksmīgi. Tā kā mēs šajā gadījumā varam runāt tikai par kukuļa pieprasīšanu un kukuļa apsolījumu,» stāstīja prokurors Skalbe.

Brandavs ar sava advokāta Normunda Duļevska starpniecību «De facto» spriedumu komentēt atteicās. Tomēr raidījumam esot zināms, ka viņa liecības attiecas uz Ušakovu, kurš patlaban turpina baudīt Eiropas Parlamenta (EP) imunitāti. Savulaik EP atteica imunitātes atcelšanu Ušakovam un toreizējam eiroparlamentārietim Amerikam. Pēc tam Ušakovs tika pārvēlēts EP deputāta amatā uz vēl vienu termiņu, bet Ameriks karjeru EP beidza. Pērn viņš sāka darbu Rīgas brīvostas pārvaldē eksperta statusā.

Kā prognozēja prokurors Skalbe, izdalītais kriminālprocess, kurā figurē Ameriks, jau tuvākajā laikā varētu tikt nosūtīts tiesai. Ar pašu Ameriku gan raidījumam sazināties neizdevās.

Ušakovs, lūgts komentēt Brandava spriedumā atzīto un pret viņu vērstās aizdomas par kukuļa pieprasīšanu, rakstiskā atbildē «De facto» pauda, ka ir rīkojies stingrā saskaņā ar visiem spēkā esošajiem likumiem un normatīvajiem aktiem. «Atturos komentēt procesus, kuru detaļas un apstākļi man nav zināmi, taču kategoriski noliedzu jebkādu saistību ar jebkādiem iespējamiem pretlikumīgiem nodarījumiem,» raidījumam rakstīja bijušais Rīgas mērs.

Ušakovs arī neatbildēja, kā rīkotos tagad, ja prokuratūra atkal lūgtu EP viņam atcelt imunitāti. Patlaban ir gan cits EP sasaukums, gan cits procesa virzītājs un ģenerālprokurors, turklāt nu ir arī Latvijas tiesas spriedumā fiksēts kukuļa piedāvājuma fakts.

Ģenerālprokurors Armīns Meisters sarunā ar «De facto» šādu iespēju — atkārtotu vēršanos pie EP — neizslēdza, piebilstot, ka nebūtu pareizi «vienkārši sēdēt un gaidīt, kad [Ušakova EP deputāta pilnvaru] termiņš beigsies».

No pamata lietas izdalītais process pret Ušakovu patlaban ir apturēts. Pret viņu aizdomas izvirzītas ne vien par kukuļa prasīšanu, bet arī par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Pēc panta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar šo nodarījumu apsūdzēti vēl divi cilvēki. Tie ir bijušais «Rīgas satiksmes» (RS) valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens un kādreizējais Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu pildītājs Emīls Jakrins, vēstīja raidījums. Lieta pret viņiem šonedēļ nosūtīta uz tiesu. RS un Rīgas pašvaldība tur piedalīsies kā cietušie, jo šo iestāžu skatījumā tām ir nodarīts desmit miljonu eiro liels kaitējums.

Bemhenu raidījumam sazvanīt neizdevās, bet viņa advokāts Varis Klotiņš komentārus sniegt atteicās. Savukārt Jakrins apsūdzībai nepiekrīt. «Vienīgā pozīcija, ka lieta ir absurda, nesaprotama un pilnīgs no mana skatu punkta pārpratums. Manas apsūdzības būtība ir tā, ka es esmu referējis domes sēdē par lēmumu, ko es pats neesmu pieņēmis. Punkts. (..) Faktiski vienīgais, ko es esmu darījis, ir uzstājies kā referents, kur varēja jebkurš cits domes darbinieks būt manā vietā,» telefonsarunā «De facto» pauda Jakrins.

Prokurors Skalbe gan saredz plašāku abu apsūdzēto lomu. Valsts apsūdzības skatījumā viņi, izmantojot savas pilnvaras, uzdeva sev pakļautajiem darbiniekiem sagatavot, saskaņot un virzīt Brandava uzņēmumam labvēlīgos grozījumus.

Nākamā gada sākumā prokurors Skalbe iecerējis sūtīt uz tiesu arī lietu par piespiedu ietekmēšanas līdzekli pret juridisko personu, kuras interesēs Brandavs solīja kukuli — RMS. Uzņēmumam gan patlaban norit maksātnespējas process.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Brandavs ir apsūdzēts arī citos kriminālprocesos.