Atbildot uz jautājumu, vai, ņemot vērā radošo personu protestu par izmaiņām autoratlīdzību režīmā, šis ir piemērots laiks, lai īstenotu 1 075 350 eiro vērto programmu, ministrs atbildēja apstiprinoši. Puntulis atzina, ka protesta akcija, kurā radošās personas ar ķieģeļiem rokās pulcējās Vecrīgā, viņā radījusi pretrunīgas sajūtas.
«Aci pret aci un ar ķieģeli rokās es redzēju cilvēkus, ar kuriem aizvakar vēl stāvēju uz vienas skatuves. Pētījums ir nepieciešams, jo tas dos plašāku skatu uz kultūras, mākslas un izklaides sektoru kopumā. Mums ir daudz neatbildētu jautājumu,» uzvēra ministrs.
Tāpat viņš pieļāva, ka protesta dalībnieki līdz galam nav sapratuši, kāpēc un pret ko notiek šī protesta akcija, vadoties pēc atsevišķiem izteikumiem žurnālistiem.
«Solidaritāte ir laba lieta, tomēr notiekošais atgādināja teicienu — mūsējos sit un mēs ejam protestēt. Covid-19 kontekstā šis ir piemērots brīdis pētījumam, jo arī attālināti var paveikt lielu un nozīmīgu darbu,» atzīmēja Puntulis.
Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) prorektore zinātniskajā darbā Anda Laķe norādīja, ka pētījuma gaitā tiks sagatavoti seši rīcībpolitikas ziņojumi. Prorektore skaidroja, ka tiks apkopota informācija par kultūras un mākslas jomā nodarbinātajiem, atalgojuma modeļiem un nodokļu režīmiem, kā funkcionē kultūras un mākslas ekosistēma, kādi atbalsta mehānismi ir nepieciešami, kādi nav, kuriem nozares spēlētājiem tie ir nepieciešami.
«Tā ir informācijas vākšana. Mūsu mērķis atbalstīt politikas veidotājus ar informāciju par to, kā darbojas kultūras un mākslas sektors. Es piekrītu, ka lēmumiem par nodokļu režīmiem un par atbalstu sektoriem ir vajadzīga argumentācija un tā tiek veidota. Mēs ceram, ka ar programmu varēsim sniegt palīdzību šajā kontekstā,» uzsvēra Laķe.
Latvijas Zinātņu padomes direktore Gita Rēvalde vērsa uzmanību, ka Latvijā nav ievērojamu dabas resursu un vienīgais kapitāls ir cilvēki. Viņa uzsvēra, ka zinātne visā pasaulē ir tā, kas dod pievienoto vērtību un zināmā mērā līdzšinējās problēmas ir tieši tādēļ, ka zinātnei ilgstoši nav pievērsta pienācīga uzmanība.
«Lielā mērā Covid-19 krīze ir rezultāts tam, ka nav bijuši kapitālieguldījumi pētījumos, lai sabiedrības veselība un kultūra augtu tādā apjomā, lai šādas krīzes vispār nebūtu. Zinātnē ir jāiegulda, jo citu resursu, kā vien gudri un attīstīti cilvēki, Latvijai nav,» pauda Rēvalde.
Viņa piebilda, ka, jo vairāk būs gudru cilvēku, jo labāka būs valsts pārvalde, tiks piedāvāti arī labāki risinājumi, tai skaitā arī nodokļu sistēmā. Rēvalde norādīja, ka patlaban sākas jauna valsts pētījumu programma tieši Finanšu ministrijas paspārnē.
Preses konferencē kultūras ministrs klāstīja, ka bez pētniecības izpratne par kultūru, tās procesiem un vēsturi ir diezgan sekla. Viņš uzsvēra, ka ir būtiski saprast kultūru un tās likumsakarības, ietekmi uz sabiedrību un tautsaimniecību. Puntulis vērsa uzmanību uz to, ka joprojām ir izplatīts uzskats, ka kultūra ir patērējoša nozare un ka pētniecība ir nepieciešama galvenokārt lietišķās zinātnēs, lai radītu jaunus atklājumus, kas pārtop jaunās precēs, taču patiesībā kultūras ietekme ir daudz niansētāka.
«Tā veido personību, sabiedrības vērtības un sabiedrības izaugsmi, tādēļ šis ir nozīmīgs notikums Latvijas kultūras un kultūrizglītības jomā — ir uzsākta pirmā Kultūras ministrijas valsts pētījuma programma «Latvijas kultūra — resurss valsts attīstībai»,» norādīja ministrs.
Tāpat viņš norādīja, ka ir noslēdzies projektu konkurss un noslēgts līgums ar Latvijas Kultūras akadēmiju (LKA), kura pieteica projektu «Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai». Ministrs sacīja, ka LKA īstenos programmu ar vairākiem sadarbības partneriem, kuru vidū ir arī Nacionālā kultūras padome.
Rēvalde norādīja, ka šis ir unikāls gadījums, jo pirmo reizi Latvijas vēsturē ar KM atbalstu tiek atklāta un sākta šāda valsts pētījumu programma. Tāpat viņa pateicās ministrijai un ministram, kas uzticēja Latvijas Zinātņu padomei starptautisko projektu vērtēšanu, konkursa organizēšanu. Latvijas Zinātņu padome arī uzraudzīs šo programmu.
«Par projektu saņemtas ļoti labas ekspertu atsauksmes. Gribu uzsvērt, ka šos projektus vērtēja tikai starptautiski eksperti kultūras jomā. Tas pierāda, ka mūsu kultūras zinātne ir starptautiskā līmenī un tā ir konkurētspējīga,» uzsvēra Latvijas Zinātņu padomes direktore.
Viņa pavēstīja, ka konkursā tika iesniegti divi projekti un LKA vadītais projekts, kurā piedalās piecas organizācijas, tika novērtēts kā labākais, saņemot pārliecinošas ekspertu atsauksmes. Rēvalde atzīmēja, ka pētījumam būs ietekme gan uz Latvijas sabiedrību, gan zinātni, gan arī uz rīcībpolitiku.
Latvijas Zinātņu padomes direktore klāstīja, ka pētījumu programmai paredzēti ambiciozi rezultāti, kurus eksperti atzinuši par īstenojamiem. Pēc Rēvaldes paustā, tie nebūs abstrakti pētījumi, jo taps seši rīcībpolitikas ziņojumi, kas ietekmēs sabiedrību un sniegs palīdzību KM. Tāpat programma dos savu ieguldījumu izglītībā, jo tajā piedalīsies ievērojams skaits jauno zinātnieku.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.