Puntulis liek KM padotības iestādēm un kapitālsabiedrībām publiskajā saziņā atteikties no krievu valodas

Atbilstoši rīkojumam KM, tās padotības iestādēm un kapitālsabiedrībām ir jāievēro valsts valodas lietošanas prasības, nepieļaujot krievu valodas lietošanu situācijās, kas saistītas ar funkciju īstenošanu, piemēram, jebkāda veida starptautiskos pasākumos, stratēģijās, reklāmās un tīmekļvietnēs.

Kultūras ministrs savas rīcības pamatošanai piesauc Satversmes tiesas «atzīto, ka valstij ir pienākums stiprināt latviešu valodas lietojumu publiskajā telpā un veicināt vienotu Latvijas informatīvo telpu». Rīkojumu ministrs esot izdevis, «balstoties uz Satversmi, kurā noteikts, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda, un ievērojot to, ka Satversmes tiesa 2026. gada 30. marta spriedumā atkārtoti ir uzsvērusi latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nozīmi Latvijas valsts pastāvēšanā, demokrātiskas sabiedrības funkcionēšanā un sabiedrības saliedētības nodrošināšanā».

KM noteiktie ierobežojumi nav attiecināmi uz profesionālo māksliniecisko darbību, ja radošā darba oriģināls ir krievu valodā.

Prasība iestādēm jāievieš līdz 30. jūlijam.

Tikmēr KM parlamentārais sekretārs Ivars Āboliņš (NA) sociālajos tīklos klāsta, ka Puntuļa rīkojums nozīmēšot, ka iepriekšējās kultūras ministres Agneses Lāces (P) laikā slēgtie «absurdie krievu valodas izmantošanu veicinošie projekti nevarēs turpināties».

Taujāts, par kādiem projektiem ir runa, Āboliņš ar Vārpiņas starpniecību aģentūrai LETA pauda, ka praksi plānots mainīt vairākos Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstītos projektos, kuros kā starpniekvaloda minēta krievu valoda. Fonda deleģētā iestāde Latvijā integrācijas jomā ir KM.

Runa ir, piemēram, par biedrības «Sadarbības platforma» projektu «Kultūras tilti: no svešuma līdz savējam», kura īstenošanai paredzēti 84 600 eiro. Projektā paredzēts uzrunāt trešo valstu pilsoņus krievu valodā. Savukārt ar 99 999 eiro atbalstītajā biedrības «Latvijas Laikmetīgais mākslas centrs» projektā «Appendix — iegrieziens blakusslāņos» plānots izdot komiksus arī krievu valodā, kas arī Āboliņu neapmierina.

Āboliņš vērš uzmanību arī uz biedrības «Fon Stricka villa» projektu «Pasaules deju vakari». Tas atbalstīts ar 69 549 eiro, un tā laikā paredzēta komunikācija starpniekvalodā. Viņš min arī «Rīgas cirka» projektu «Sociālais cirks» trešo valstu pilsoņu bērnu integrācijai. Tas atbalstīts ar 99 023 eiro, un tā laikā paredzēta komunikācija krievu valodā.

Starp izceltajiem projektiem ir arī biedrības «Gribu palīdzēt bēgļiem» kultūras dažādības festivāls. Tas atbalstīts ar 99 954 eiro, un projekta laikā plānots izmantot populārākās trešo valstu pilsoņu vidū izmantotās svešvalodas. Āboliņš uzsver, ka minētos projektus līdz 30. jūlijam varot pārskatīt un mainīt.

Jau rakstīts, ka Nacionālās apvienības politiķi tika pauduši neapmierinātību ar kādu Čehova Rīgas krievu teātra reklāmu pie fasādes krievu valodā.

NA politiķi atsaucās uz Valsts valodas likuma 21. pantu, kas nosaka, ka valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī uzņēmējsabiedrību, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, sabiedrības informēšanai paredzētā informācija sniedzama tikai valsts valodā, izņemot atsevišķus gadījumus. Ministru kabinets nosaka gadījumus, kad sabiedrības informēšanai paredzētajā sabiedrībai pieejamās vietās sniegtajā informācijā līdztekus valsts valodai pieļaujama svešvalodas lietošana.