Viņš stāstīja, ka, lai gan svētki ir tikai tikko noslēgušies un sakāpināto emociju dēļ ir vēl par agru pievērsties pilnvērtīgai svētku procesa izvērtēšanai, viņš iestāsies par to, lai nākotnē Dziesmu un deju svētku budžets tiktu plānots un iedalīts laicīgāk.
Viņa ieskatā, laicīgāka budžeta plānošana dotu iespēju daļu no iepirkumiem veikt nevis tikai beidzamajā svētku gadā, bet jau, piemēram, gadu iepriekš.
Tikmēr Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte uzsvēra, ka Dziesmu un deju svētki pastāv tikai tāpēc, ka sabiedrībai ir interese iesaistīties daudzveidīgajā tautas mākslā, un turpmāk būtu jāskatās, kādā veidā tiek strādāts ar cilvēku un kopienu, kas šo tradīciju uztur.
Viņa skaidroja, ka ik pa laikam nākas pārskatīt situāciju, kā tie, kas atbalsta svētkus, tostarp valsts, pašvaldības, profesionāļi un nevalstiskais sektors, sadarbojas ar kopienu, un kā, laikam ejot un tradīcijām mainoties, nostiprināt sadarbības modeļus, lai varētu teikt, ka Dziesmu un deju svētki ir tradīcija nevis «institūciju iegriba».
Lai saglabātu tradīciju, pašai kopienai ir jābūt ļoti aktīvai, bet valsts un pašvaldības iesaistās dažādu atbalsta instrumentu radīšanā, uzsvēra Pujāte.
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki šogad notika Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubilejas zīmē un noslēdzās aizvadītajā naktī.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.