Puntulis: Dziesmu un deju svētku mantojuma dzīvotspēja ir atkarīga no nākamajām paaudzēm

Viņš uzsvēra, ka Dziesmusvētki ir latviešu tautas tradīcija, kas apvieno, iedvesmo, priecē, dara stiprus un pārliecinātus. Tā ir «tradīcijai, kas veidojusi tautas pašapziņu un noturējusi tās gara spēku cauri visiem — arī nemierīgiem un traģiskiem — laikiem», turpināja politiķis.

Puntulis atzīmēja, ka, tuvojoties latviešu Dziesmusvētku simtpiecdesmit gadu jubilejai, nolemts izveidot nemateriālo «Sidraba birzi», kurā glabātos dažādas liecības par svētkiem un to izpausmēm.

Puntuļa ieskatā šis liecību kopums, kuras skaitliskā izteiksme vēl nav zināma, dos iespēju ikvienam interesentam meklēt un atrast savas dzimtas un novada pēdas simtpiecdsmit gadu ilgajā Dziesmusvētku tradīcijas pastāvēšanas vēstures nogrieznī.

Viņš arīdzan vērsa uzmanību uz to, ka nemateriālais kultūras mantojums būtiski atšķiras no materiālā mantojuma ar to, ka tas nevar pastāvēt ārpus cilvēkiem, jo kļūst dzīvs un dzīvo vien tagadnes cilvēku galvās un sirdīs, līdz ar to tas ir vistiešākajā un visciešākajā veidā atkarīgs no mūsu visu attieksmes pret to, no mūsu piederības izjūtas šim mantojumam, no patiesas vēlmes to saglabāt un attīstīt.

Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) direktore Iveta Ruskule atzīmēja, ka 1931.gadā, kad Latvija piedzīvoja VII Vispārējos dziesmu svētkus, prozaiķis Kārlis Skalbe «Mazajās piezīmēs» rakstīja, ka Dziesmu svētkos «mēs aizvien izcīnām savu kultūras dzīvi». RMM direktore norādīja, ka, lai gan ir pagājuši vairāki gadu desmiti, mēs joprojām esam kultūras cīņas arēnā.

Saprotot, ka RMM var diezgan raiti izstāstīt stāstu par kanoniskajiem Vispārējiem Dziesmu un deju svētkiem, viņai tomēr nācies secināt, cik ļoti neviendabīga un sadrumstalota ir mantojuma atmiņas artefaktu informācija, kas par to ir vairāk vai mazāk zināms.

RMM direktore norādīja, ka šodien klātesošie ir savienojušies kopīgā sadarbībā ar citām Latvijas institūcijām, kā arī uzrunājot kultūras mantojuma kopējus un tradīciju veidotājus visā Latvijā, lai ļoti apzināti sāktu veidot Dziesmusvētku bildi, sākot no vismazākās sastāvdaļas — no cilvēka, tad cauri gadiem un norisēm visā Latvijā un ārpus tā.

Kā norādīts tīmekļvietnē «dziesmusvetki.lndb.lv», pirmie vispārīgie Latviešu dziedāšanas svētki notika 1873.gadā un tajos piedalījās 1003 dziedātāji un 16 mūziķi. 1948.gadā dziesmai pievienojās deja.

145 gadu laikā kopš pirmajiem Dziesmu svētkiem latviešu tautā iesakņojusies svētku tradīcija un izveidojusies Dziesmu svētku kustība. 2018.gadā Rīgā notika jau XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, kuros piedalījās vairāk nekā 40 000 dalībnieku.

Savukārt nākamgad — 2023.gadā — tiks atzīmēta tradīcijas 150 gadu jubileja.