Pūce: Jauno pašvaldību darbības sākšanai divos gados no valsts budžeta tērēs 9,1 miljonus eiro

Ministrs informēja, ka patlaban Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) gatavo Ministru kabineta (MK) noteikumus pašvaldību administratīvās struktūras projektu izstrādei un pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādei.

Lai 2021.gadā veiksmīgi sāktu jaunā novada darbību, katram novadam jāizstrādā jaunās administratīvās struktūras projekts. To izstrādei paredzēta valsts mērķdotācija 525 000 eiro, no kuriem šogad avansā tiks piešķirti 70%, savukārt 2021.gadā pēc pašvaldību vēlēšanām izmaksās atlikušos 30%. Viena projekta vidējās izmaksas plānotas līdz 18 700 eiro. 

Tāpat jaunajām pašvaldībām ir jāizstrādā teritorijas attīstības plānošanas dokumentu — ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas — projekti, kur kopējais finansējums ir 1,05 miljoni eiro. Viena projekta vidējās izmaksas plānotas līdz 33 800 eiro. Šogad šim mērķim tiks piešķirti 50% no līdzfinansējuma, 2021.gadā — atlikušie 50%. 

Savukārt 2021.gadā pašvaldībām būs pieejama vienreizējā valsts mērķdotācija administratīvo izdevumu segšanai, kas radušies, pašvaldībām apvienojoties, kam kopējais finansējums plānots 7,1 miljons eiro.

Pūce uzskata, ka administratīvi teritoriālā reforma valstij ir iespēja ne vien stiprināt ekonomiku un mazināt pastāvošo nevienlīdzību reģionos, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti iedzīvotājiem, bet arī pamats citu nozīmīgu reformu veikšanai jomās, kur tās ilgstoši bijušas nepieciešamas. 

Savukārt pašvaldībām, saimniekojot atbildīgi un visu iedzīvotāju interesēs, tā ir iespēja attīstībai un izaugsmei. Latvijā būs pašvaldības ar spēcīgiem attīstības centriem, tām būs pietiekama nodokļu bāze pašvaldības pakalpojumu nodrošināšanai, piemēram, izglītībai un sociālās aprūpes pakalpojumiem. Tāpat pašvaldības būs pietiekami jaudīgas investīciju piesaistei un jaunu, labi apmaksātu darba vietu izveidošanai, norādīja ministrs. 

«Virzība uz šo mērķu sasniegšanu ir jaunajās administratīvajās teritorijās esošo pašvaldību kopīgs darbs jau pašlaik. Arī ministrija paredzējusi virkni atbalsta veidu, lai pašvaldību reforma pēc iespējas veiksmīgāk tiktu ieviesta un iedzīvotāji ikvienā Latvijas novadā reformas pozitīvo pienesumu izjustu jau tuvākajā laikā,» sacīja Pūce. 

Ministrija ir sākusi darbu pie normatīvo aktu izstrādes, kas saistīti ar pašvaldību reformu. VARAM ir apkopojusi, ka izmaiņas nepieciešamas 65 likumos un 121 MK noteikumos. Tostarp ministrija strādā pie jaunā Pašvaldību likuma, kur būs paredzēti mehānismi iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšanai — tajā skaitā arī pienākums pašvaldībām veidot iedzīvotāju valdes vietējo kopienu interešu pārstāvniecībai. Šādas valdes būtu konsultatīva rakstura un varētu izskatīt vietējas nozīmes jautājumus, iesniegt pašvaldības domei lēmumprojektus, kā arī iesaistīties lēmuma par pašvaldības līdzdalības budžeta izlietošanu pieņemšanā.

Tāpat ministrija turpinās strādāt arī pie regulējuma, kas noteiks valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai izveidoto administratīvo reģionu statusa un darbības nosacījumus. Patlaban norisinās diskusija par valsts un pašvaldību kopīgi veicamajiem uzdevumiem un funkcijām, lai administratīvajos reģionos veidotu valsts un pašvaldību kopīgas iestādes. 

Septembrī VARAM virzīs ziņojumu valdībai par konceptu reģionu darbības uzlabošanai, kurā tiks apskatīts gan reģionu funkciju jautājums, gan reģionu robežu jautājumu iespējamās izmaiņas. Pūce norādīja, ka patlaban, piemēram, Rīgas plānošanas reģionā ietilpst pašvaldības no Kandavas līdz Alojai, kurām ir ļoti atšķirīgas vajadzības un problēmas, tādēļ robežas noteikti nāksies pārskatīt.

Līdz septembrim VARAM plāno izstrādāt metodiskos materiālus ar labās prakses vadlīnijām pašvaldību apvienošanās organizēšanai, kā arī pārvaldes nodrošināšanai lielākos novados.

Ir nepilns gads, lai vietvaras sagatavotos apvienošanās procesam un pilnveidotu savu darbību. Šim mērķim ministrija paredzējusi gan finansējumu novadu apvienošanās projektu un plānošanas dokumentu izstrādei, kā arī vienreizējai dotācijai papildu izmaksu segšanai, gan metodisku atbalstu pašvaldībām apvienošanās procesā un pārvaldes organizēšanā lielākos novados. Metodisko materiālu ministrija izstrādās līdz šī gada septembrim, tajā paredzot labās prakses vadlīnijas pašvaldību apvienošanās organizēšanai, kā arī pārvaldes nodrošināšanai lielāka izmēra novados.

LETA jau ziņoja, ka 10.jūnijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas paredz izveidot 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā. Likums stājās spēkā 23.jūnijā.

Lai jauno pašvaldību domes savu darbu sāktu pēc 2021.gada pašvaldību vēlēšanām, tuvākais gads būs veltīts reformas ieviešanai, īstenojot nepieciešamos pasākumus jaunveidojamo novadu darbības uzsākšanai.