Atskatoties uz akcijas desmitgadi, Eglītis norādīja, ka kampaņas pamatdoma ir bijusi sabiedrībā mazināt uzskatu par vēzi kā nolemtību un nāves spriedumu. Tāpat onkologi vēlējušies, lai palielinātos to sieviešu skaits, kuras piedalās mamogrāfijas skrīningā.
«Skatoties uz šo laika periodu, mums ir dažādi gājis, bet nenoliedzami varu teikt, ka mums ir krietni vairāk to sieviešu, kurām audzējs atklāts līdz viena centimetra lielumā,» stāstīja onkologs, piebilstot, kas tas sasniegts, pateicoties skrīningam un laicīgai vēršanai pie ārsta.
«Diemžēl gan lielākā daļa mūsu pacienšu ir tomēr tās, kuras vai nu pašas sataustījušas veidojumu, vai arī to konstatējis cits medicīnas speciālists. Tur bieži vien nav tās agrīnās stadijas,» uzsvēra speciālists.
Profesors gan uzskata, ka gadu laikā ir mainījies sabiedrības viedoklis par onkoloģiju, proti, ka tā nav nolemtība, bet hroniska slimība, ar kuru jāsadzīvo un kuru, laicīgi atklājot, var pilnībā izārstēt.
Runājot par tālāko nākotni, profesors vērsa uzmanību, ka patlaban beidzas onkoloģijas programma, kuras realizēšana bija paredzēta līdz šim gadam. Tagad jautājums ir par nākamo programmu, kuras mērķi plānoti līdz 2023.gadam. Viņš pauda atbalstu Veselības ministrijas priekšlikumam par domnīcas veidošanu, kurā onokoloģiskajā aprūpē iesaistītās puses izvirza risināmos jautājumus.
«Skatoties uz iepriekšējām programmām, varu secināt, ka tās, protams, ir labi uzrakstītas, bet cik no tām ir realizētas? Nākamo programmu būtu nepieciešams izveidot daudz kompaktāku, lai gan pamatjautājums ir tajā, kur rast finansējumu,» teica Eglītis.
Speciālists piekrīt tam, ka finansējumu onkoloģijai vajadzētu «sasaistīt» ar akcīzes nodokļiem, proti, tām lietām, kas ir riska faktors vēža attīstībai — tabakai un alkoholam un, iespējams, arī neveselīgai pārtikai.
«Tādā veidā nevajadzētu katru gadu prasīt papildu līdzekļus, bet zināt, ka mēs no šī visa iegūstam konkrētus procentus,» piebilda onkologs.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP), kura pati reiz zaudējusi vēža uzveiktu draudzeni, savā uzrunā aicināja sievietes atvēlēt laiku un nedaudz paciest neērtības, lai pārbaudītu savu veselību.
Attiecībā uz nākamo onkoloģijas plānu, ministre norādīja, ka to būtu nepieciešamas sagatavot, iesaistoties visām pusēm.
«Diemžēl ne tikai naudas trūkums ir tas, kas mūs patur pusceļā līdz raitai, sakārtotai un galvenais pacientiem saprotamai un draudzīgai veselības aprūpes sistēmai. Pastāv virkne mazāku un lielu organizatorisku lietu un cilvēciskas attiecības pa vidu, kas to sistēmu padara sarežģītāku. Es ceru, ka ar domnīcas palīdzību, kurā mēs mēģinātu iziet šo slimības ceļu pacienta acīm, būs rezultāts. Ceru, ka nākamgad līdz vasarai varēsim noprezentēt skaidru un saprotamu nākamo trīs gadu rīcības plānu,» norādīja ministre.
Veselības resora apkopotā informācija liecina, ka pirmreizēji reģistrēto krūts vēža gadījumu skaits 1990.gadā bija 46,5 uz 100 000 sievietēm, 2010.gadā 94,5 uz 100 000 sievietēm, kā arī 107,9 uz 100 000 sievietēm 2017.gadā. Vidējais vecums 1990.gadā bija 57 gadi, bet 2017.gadā 62 gadi.
Agrīni atklāto krūts vēža gadījumu īpatsvars 1990.gadā bija 61%, 2010.gadā 62,2%, 2017.gadā 67,7%.
Informācija par skrīninga izmeklējumiem liecina, ka laikā no 2009.gada janvāra līdz 2020.gada augustam izsūtītas 1,24 miljoni uzaicinājuma vēstules, kā arī veikti 359 000 izmeklējumi.
Kampaņas «Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!» mērķis ir aicināt sievietes rūpēties par savu veselību, izmantojot valsts apmaksātās krūts mamogrāfijas pārbaudes, un izglītot par agrīnas diagnostikas nozīmi krūts vēža ārstēšanā un personalizētas terapijas nozīmīgumu.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.