Prezidents: Latvijas stāsts ir un būs jāveido mums pašiem

Politiķis atzīmē, ka arī Latvijas pirmais parlaments «bija raibs kā dzeņa vēders gan tautību, gan viedokļu ziņā, gluži kā šodienas Latvijā», tomēr divu gadu laikā Satversmes sapulcei izdevās vienoties par valsts pamatlikumu, kas skaidri atbild uz trim jautājumiem: kas ir Latvija, kāda ir Latvija un kāpēc ir Latvija.

«Šīs atbildes bija atbilstošas gan tam laikam, gan mūsdienām, un būs aktuālas mūžam. Latvijas stāsts ir un būs jāveido mums pašiem, bet Satversme ir satura rādītājs, kurš atgādina, kurā virzienā doties. Un ikreiz, kad jūtamies nomaldījušies, ir vien jāatšķir satura rādītājs, lai atcerētos, kas, kāda un kāpēc ir un būs Latvija. Latvijas Republikā vara pieder Latvijas tautai. Vara ir liela atbildība. Un šodien mēs esam atbildīgi par to, lai svētki tiktu nosvinēti godam,» pauž prezidents.

Latvijā šodien atzīmē Satversmes sapulces sasaukšanas 106. gadadienu.

Satversmes sapulce uz pirmo sēdi pulcējās 1920. gada 1. maijā. Satversmes sapulce, kuras uzdevums bija izstrādāt neatkarīgas Latvijas konstitūciju, bija ievēlēta pēc moderniem, Rietumeiropas mērogā progresīviem principiem — demokrātiski, piešķirot vēlēšanu tiesības abiem dzimumiem, ievērojot nacionālo minoritāšu intereses un citas brīvības.

Satversmes sapulces vēlēšanās 1920. gada 17. aprīlī un 18. aprīlī nobalsot ieradās teju 85% no reģistrētajiem vēlētājiem. Satversmes sapulci veidoja dažādi politiskie spēki. Tajā darbojās sociāldemokrāti, latviešu pilsoniskās partijas, nacionālo minoritāšu pārstāvji un citas partijas.

Sākotnēji Satversmes sapulcē ievēlēja 150 deputātus no 16 sarakstiem. 1920. gada rudenī to papildināja vēl divi deputāti no Ziemeļvidzemes reģioniem, kuros aprīlī vēlēšanas nenotika, jo tobrīd tie vēl bija Igaunijas armijas kontrolē.

Par Satversmes sapulces prezidentu kļuva Tautas padomes priekšsēdētājs Čakste. Pirmā tautas vēlētā likumdevēja prezidents pildīja arī valsts galvas funkcijas.

Satversmes sapulces pamatuzdevums bija konstitūcijas izstrāde. Vienlaikus tā pieņēma arī virkni citu likumu. Tās darba kārtībā bija valsts pārvaldes un tiesu darba noregulējums, Latvijas teritoriālais iedalījums, finanšu un sociālā sistēma, kā arī daudzi citi jautājumi. Satversmes sapulce strādāja vairāk nekā divarpus gadus un šajā laikā sanāca uz 213 sēdēm.