Pret administratīvi teritoriālo reformu Ventspils novada iedzīvotāji protestēs uz Ventspils šosejas posmā no Popes līdz Usmai

Pulcēšanās notiks Popes pagastā, kur kopā ar šoferiem, kas pēc tam autokolonnā pa Ventspils šoseju no Popes dosies līdz Usmai, būs arī daļa Ventspils novada amatiermākslas kolektīvu pārstāvju, kuri vispirms ies gājienā, lai pēc tam ar dziesmām uzmundrinātu autobraucējus.

Zvaigzne zināja teikt, ka lauksaimnieki plāno teikt īsas uzrunas, tādējādi paužot savu attieksmi pret valdības vēlmi, ignorējot pašvaldību un iedzīvotāju viedokli, nedemokrātiskā veidā apvienot Ventspils pilsētu un Ventspils novadu.

LETA jau ziņoja, ka 5.martā Saeima otrajā lasījumā sāks skatīt likumprojektu par administratīvi teritoriālo reformu, kas neapmierina vairākas pašvaldības, kuras neatbalsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ieceri par novadu apvienošanu.

Pirmdien Ikšķiles novada domē pašvaldību vadītāji uzsvēra, ka Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija pēc būtības neieklausījās pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju paustajā viedoklī un deputāti balsoja tikai tā, kā iepriekš bija vienojušies. Viņi atzina, ka reforma ir nepieciešama, taču tās īstenošanai ir nepieciešami kritēriji.

Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars uzsvēra, ka novadu reformas plāns nav izvērtēts no civilās aizsardzības viedokļa un patlaban nav skaidrs, kāds būs ceļu, slimnīcu, izglītības iestāžu tīkls. «Patlaban, kad pasaulē strauji izplatās jaunā koronavīrusa izraisītā slimība «Covid-19″, iedzīvotāju koncentrācija lielpilsētas, paver iespēju vienlaikus saslimt daudziem cilvēkiem,» pauda Tavars.

Ikšķiles novada zemnieks Pēteris Dimants uzskata, ka administratīvi teritoriālā reforma ir politiskā izrēķināšanās. Savukārt Ikšķiles novada domes deputāts Kaspars Upacieris («Apvienība Iedzīvotāji») uzskata, ka administratīvi teritoriālā reforma nav reforma, bet gan vienkārša teritoriju pārdale, lai gan būtu rūpīgi jāizvērtē funkcijas. «Ja gribam protestēt, tad tas ir jādara tā, lai protestam būtu reālas sekas nevis galarezultātā «vilks būtu paēdis un kaza dzīva»,» uzskata deputāts.

Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (VL-TB/LNNK) atzina, ka viņš atbalsta reformu un ieteica protesta akcijas organizatoriem izvēlēties tādu protesta formu, kas sarežģītu Saeimas deputātu ikdienas gaitas ceturtdienas rītā, nevis izraisītu iedzīvotāju dusmas pret zemniekiem, kuri kavēs satiksmes kustību uz autoceļiem.

LETA jau ziņoja, LZP uzskata, ka arī speciāli šim mērķim izveidotās Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas konsultācijas Saeimā ar pašvaldībām izrādījās «tikai demokrātisko izpausmju fikcija», nevis darbs ar priekšlikumu un pašvaldību argumentu vērtēšanu pēc būtības.

«Šāda situācija ir radījusi plašu neapmierinātību daudzu novadu iedzīvotājos, tai skaitā vietējos zemniekos un uzņēmējos, kuri vērsušies savās pašvaldībās, mudinot vietējās pašvaldības pieņemt radikālākus mērus pret valdības koalīcijas patvaļu saistībā ar pašvaldību reformu un ar smago tehniku doties Rīgas virzienā,» skaidroja LZP.

Patlaban pieejamā informācija liecina, ka protesta akcijā pret novadu reformu, iesaistot smago tehniku, apsver iespēju iesaistīties Kandavas, Ikšķiles, Carnikavas, Alojas, Jelgavas, Salacgrīvas, Alsungas, Ventspils, Tukuma, Salas, Engures, Inčukalna pašvaldības.

Šodien Latvijas Pašvaldību savienības telpās norisināsies Strenču, Beverīnas un Burtnieku novadu pašvaldību pārstāvju preses konference, kurā plānots informēt par 4.martā gaidāmo protesta akciju Strenčos. Šīs pašvaldības iebilst pret to pievienošanu Valkas novadam, kā arī to, ka Saeimas deputāti iedzīvotāju viedokli līdz šim ir ignorējuši. Arī šīs pašvaldības atbalsta 5.martā plānoto protesta akciju. 

Kā ziņots, likumprojektu par administratīvi teritoriālo reformu Saeimā otrajā lasījumā varētu skatīt vairākas dienas, iepriekš pieļāva vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija iepriekš atbalstījusi lielāko daļu no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvājuma par jauno novadu teritorijām Pierīgas, Latgales, Kurzemes, Vidzemes un Zemgales reģionos.

Pašvaldību reforma paredzēta, lai līdz 2021.gadam izveidotu ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām, teikts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta anotācijā. Līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā plānots izveidot 40 pašvaldības.