Noteikumu izmaiņu autore Valsts kanceleja skaidroja, ka esot nepieciešams mazinātu risku, ka masu informācijas līdzekļi, to pārstāvji vai personas, kuras par tādiem uzdodas, izmanto žurnālista tiesības un brīvības pretēji to mērķim vai neievēro noteikto akreditēšanās kārtību.
Turklāt līdzšinējais regulējums paredz gadījumus, kad akreditētājinstitūcija ir tiesīga apturēt vai anulēt akreditāciju, bet ne atteikt, norādīja Valsts kancelejā.
Turpmāk akreditētājinstitūcija būs tiesīga atteikt piešķirto akreditāciju, ja tiks konstatēti rupji profesionālās ētikas normu pārkāpumi, apdraudējums valsts drošībai vai konstatēts, ka medijs vai tā pārstāvis aicina vērsties pret Latvijas neatkarību, izplata priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, sludina klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju vai veic darbības, kas vērstas uz nacionālā, etniskā, rasu, reliģiskā naida izraisīšanu.
Tāpat akreditāciju varēs apturēt vai anulēt, ja kompetentās institūcijas konstatēs, ka mediju pārstāvis akreditāciju izmanto mērķiem, kas nav saistīti ar masu informācijas līdzekļa darbību, pārstāvis rupji pārkāpis profesionālo ētiku vai konstatēts, ka pārstāvis apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas saistīts ar viņa profesionālo darbību, kā arī institūcijas konstatējušas apdraudējumu valsts, amatpersonu vai iestāžu apmeklētāju drošībai.
Tiesību akta projekts tika izstrādāts sadarbībā ar Latvijas Žurnālistu asociāciju, kas minēto dokumentu ir atbalstījusi.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.