Prasību apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā lietot valsts valodu atzīst par atbilstošu Satversmei

Tiesā bija vērsusies pašlaik parlamentā nepārstāvētā partija «Saskaņa», apstrīdot likuma normu, kas aizliedz priekšvēlēšanu reklāmās izmantot trešo valstu valodas, tai skaitā krievu. Latvijas krievu valodā runājošie iedzīvotāji ilgus gadus ir bijuši galvenais «Saskaņas» elektorāts.

Tiesa atzina, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma normas, kas nosaka pienākumu lietot valsts valodu apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā, atbilst Satversmei. ST uzsvēra, ka Latvijas drošību ietekmē ģeopolitiskais novietojums, proti, tās kaimiņvalsts ir Krievija, kuras šā brīža ideoloģija ir vērsta uz karu un agresiju pret kaimiņvalstīm. Tiesa norāda, ka Krievijas informatīvās ietekmes pasākumi tiek īpaši vērsti uz valstīm, kurās plānota vēlēšanu norise. Tādēļ priekšvēlēšanu aģitācijas periodā ir svarīgi mazināt iespēju izplatīt agresīvu politiku atbalstošus vēstījumus valodā, kas var tikt izmantota kā Krievijas ideoloģijas nesēja.

ST uzsver, ka ir būtiski, lai uz priekšvēlēšanu aģitāciju un brīvu vēlēšanu norisi neiedarbojas Krievijas informatīvās ietekmes pasākumi, kas tiek īstenoti ar mērķi ietekmēt sabiedrisko domu un politisko kursu par labu Krievijas interesēm un īpaši tiek aktivizēti priekšvēlēšanu laikā.

Krievijas informatīvās ietekmes pasākumu izvērsums Latvijas informatīvajā telpā un arvien lielāki drošības riski rada nepieciešamību pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ierobežot svešvalodu lietojumu priekšvēlēšanu aģitācijā, uzsver ST, papildinot, ka tādā veidā tiek aizsargāta ne vien Latvijas sabiedrības drošība un demokrātiska valsts iekārta, bet arī visas Eiropas drošība un demokrātija.

Tiesa secināja, ka, stiprinot valsts valodas lietojumu un mazinot svešvalodu lietojumu priekšvēlēšanu aģitācijā, apstrīdētās normas aizsargā sabiedrības drošību un demokrātiskas valsts iekārtu. Tiesa uzsvēra, ka latviešu valoda ir neatņemama Latvijas valsts konstitucionālās identitātes sastāvdaļa, un Latvijas valstisko identitāti veido arī latgaliešu rakstu valoda kā latviešu valodas vēsturiskais paveids un lībiešu valoda, kurai kā vienīgajai pirmiedzīvotāju valodai ir īpaša valstiska aizsardzība.

Attiecīgi apstrīdētās normas nodrošina, ka apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija risinās valsts valodā balstītā informatīvā telpā, un tādējādi mazina Krievijas dezinformācijas un propagandas ietekmi, iespēju manipulēt ar informāciju un iejaukšanos Latvijas demokrātiskajos procesos. Apstrīdētās normas nav vērstas pret plurālismu priekšvēlēšanu periodā. Tās ir vērstas uz Krievijas informatīvās ietekmes pasākumu iedarbības mazināšanu.

Vienlaikus apstrīdētās normas neparedz pilnīgu aizliegumu politisko partiju komunikācijā ar vēlētājiem priekšvēlēšanu aģitācijas periodā un ārpus šā perioda lietot svešvalodas, kuras nav Eiropas Savienības oficiālās valodas. Tā kā apstrīdētās normas attiecas uz apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju, tad neapmaksāta aģitācija, piemēram, individuālā komunikācija ar vēlētājiem, var notikt jebkurā valodā. Turklāt pamattiesību ierobežojums attiecas uz ierobežotu laika periodu, uzsver ST.

ST secināja, ka Saeima, pieņemot apstrīdētās normas, ir līdzsvarojusi sabiedrības drošības un demokrātiskas valsts iekārtas intereses, kuru aizsardzībai pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir būtisks valsts valodas, arī latgaliešu rakstu valodas un lībiešu valodas, lietojuma regulējums, ar politisko partiju tiesībām uz vārda brīvību apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā.

Tāpat tiesa atzina, ka apstrīdētajās normās ietvertais personas pamattiesību ierobežojums ir samērīgs un apstrīdētās normas atbilst Satversmes 100.panta pirmajam teikumam.

ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Iepriekš «Saskaņa» pieteikumā pauda nostāju, ka tas ir «absolūts Satversmes pamatprincipu — vārda brīvības ierobežošanas un cenzūras aizlieguma — pārkāpums». Nevienam nav tiesību ierobežot saziņu ar vēlētājiem, uzskata politiskais spēks.

Tāpat vēstīts, ka Saeima 2023.gada vasarā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas nosaka, ka apmaksātajai priekšvēlēšanu aģitācijai jābūt valsts valodā.

Toreiz Valsts pārvaldes komisijas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) skaidroja, ka valsts valodas lietojums attieksies tikai uz apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju un aģitācijas materiāliem, tādējādi partijas, deputātu kandidāti klātienē ar saviem vēlētājiem varēs brīvi sarunāties arī citā valodā.

Likumā noteikts, ka valsts valodā jābūt tai priekšvēlēšanu aģitācijai un aģitācijas materiāliem, ko priekšvēlēšanu aģitācijas periodā izvieto elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio un televīzijas programmās, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, periodiskajos izdevumos, biļetenos, grāmatās un citos iespiedtehnikā sagatavotos izdevumos. Tāpat noteikts, ka valsts valodā jābūt apmaksātajai aģitācijai, ko izvieto internetā.

Grozījumi arī nosaka, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām un pašvaldību vēlēšanām šie aģitācijas materiāli var ietvert vai aģitācija var tikt nodrošināta ar tulkojumu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajās valodās. Šādos gadījumos valsts valodas lietojums nedz audiāli, nedz vizuāli nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par saturu svešvalodā.

Par pārkāpumiem valsts valodas lietošanā priekšvēlēšanu aģitācijā administratīvo procesu var veikt arī Valsts valodas centrs, paredz grozījumi.

Likuma grozījumi tika rosināti, lai stiprinātu valsts valodas pozīcijas priekšvēlēšanu aģitācijas jomā — mediju programmās un raidījumos, publiskās lietošanas telpās, laikrakstos un žurnālos, iepriekš skaidroja to autori.