Politologs saredz nepieciešamību pēc jaunas Eiropas filozofijas izveides

Viņš norādīja, ka šī problēma joprojām nav atrisināta, ko apliecina arī Ungārijas un Slovākijas, tostarp Slovākijas premjerministra Roberta Fico rīcība. Eksperts arī pieminēja tehnoloģiju miljardiera Īlona Maska iejaukšanos Vācijas politikā un «labējo spēku atbalstu no Amerikas puses, kas nav pieņemami Vācijas demokrātiskajai struktūrai».

Taujāts, vai tas palīdzētu arī Latvijai pielāgoties jaunajai realitātei, kurā uz ASV drošības garantijām vairs nevar pilnībā paļauties, politologs atzina, ka tas ir viens no iekšējo pretrunu jautājumiem. Viņš norādīja uz «ļoti liela cinisma» klātbūtni — demonstrējot uzticību ASV un tās prezidentam Donaldam Trampam, iespējams stiprināt attiecības ar šo lielvaru. Tomēr mazajām Austrumeiropas valstīm šādu garantu esot maz, kas situāciju padarot sarežģītu un pretrunīgu.

Jautāts par iespējamu jaunas aizsardzības un drošības savienības izveidi, eksperts atbildēja, ka «sākumi jau ir redzami». Viņš izcēla Zviedrijas, Somijas, Baltijas valstu un Polijas sadarbību, kā arī iespējamo Ukrainas lomu reģiona drošībā. Vienlaikus politologs uzsvēra, ka rietumvalstis bieži neizprot Austrumeiropas vēsturisko pieredzi ar Krieviju un mēdz pārvērtēt savu labklājību, tāpēc ne vienmēr sniedz atbalstu «diezgan asajā ne tikai retorikā, bet arī eksistenciālā izpratnē».

Eksperts norādīja, ka ASV pakāpeniski distancējas no NATO ietvara, kura būtība vēsturiski saistīta ar Atlantijas okeānu. Viņš uzsvēra, ka Trampa paziņojumi par attālināšanos no Eiropas ir panākuši «diezgan lielu starptautiskās situācijas sagrāvumu». «Tramps veido daudzpolāru pasauli, par kuru pirms tam daudz runāja gan Ķīna, gan Krievija, un Tramps tam ir faktiski pievienojies,» sprieda politologs.

Šobrīd ir grūti pilnībā novērtēt konferences laikā izskanējušo paziņojumu ietekmi uz Krievijas un Ukrainas miera sarunām, jo realitāte joprojām ir neskaidra, uzskata eksperts. Daudzas ziņas liecinot par to, ka starp Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina komandu turpinās slepenas sarunas.

Politologs izcēla Ķīnas pieaugošo interesi par šīm sarunām un iespējamo līdzdalību tajās. Patlaban nav zināms, cik tālu Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins un viņa komanda gribēs iesaistīties šajās sarunās, norādīja eksperts.

Līdztekus, viņaprāt, ASV prezidenta īpašā sūtņa Ukrainas un Krievijas jautājumos Kīta Kelloga paziņojums par nevēlēšanos sarunās iesaistīt Eiropu vērtējams kā «ārkārtīgs trieciens Eiropas ārpolitikai kā tādai».

Pilnībā neesot skaidrs arī, vai vieta pie sarunu galda būs pašai Ukrainai, jo negaidīti parādījies jauns formulējums, ka ASV būs tikai starpnieks sarunās starp Krieviju un Ukrainu, norādīja eksperts, piebilstot, ka nav skaidrs, kā tas praktiski tiks realizēts.

«Manuprāt, Eiropai iestājas tāds patiesības mirklis. Šeit mēs redzam ļoti divējādu, tajā pašā laikā haotisku, politisku retoriku, kura retoriski ļauj interpretēt dažnedažādus izteikumus, arī atbilstoši savām nostājām,» sacīja eksperts.

Vienlaikus viņš skeptiski vērtē iespēju, ka Francijas prezidenta Emanuela Makrona organizētā sanāksme nākamās nedēļas sākumā viesīs kādas izmaiņas.

«Pretrunas ļoti spilgti parādīsies starp Vāciju, starp Franciju, kas no jauna sāk atdzimt,» sprieda Daukšts, kura ieskatā Eiropai būtu jāizšķiras par aiziešanu no Transatlantiskās savienības. «Makrons tomēr ir atomu ieroču turētājs. Viņš kā lietussargs patlaban palicis viens pats pār Eiropu kopā ar britiem, kuri arī apsolīja piedalīties šajās sarunās.»

Kā ziņots, svētdien Vācijā tiek aizvadīta Minhenes drošības konferences pēdējā diena, tajā diskutējot par Eiropas lomu pasaulē.

Minhenes drošības konference norisinās jau 61.gadu, šogad pulcējot vairāk nekā 450 augsta līmeņa lēmumu pieņēmējus no visas pasaules, tostarp valstu vadītājus, ministrus, starptautisko un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, kā arī stratēģisko nozaru, plašsaziņas līdzekļu, akadēmisko aprindu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, lai kopīgi diskutētu aktuālos drošības izaicinājumus.