Viņš atzīmēja, ka Krimas un Krimas tilta būvniecība bija Putina varenības un Krievijas iespēju pierādījums, taču pēkšņi Krievijas prezidents saņēmis personīgu triecienu, jo viņš tiltu bija saistījis ar savas sistēmas pamatīgumu un tās iespējām. Krimas tilta bojājumi ir publiski parādījuši sistēmas ievainojamību, to var interpretēt arī kā uzbrukumu Putina iespējām, atzīmēja Daukšts.
«Tas ir arī viens no pirmajiem ļoti spēcīgajiem triecieniem, ja neskaita citus Krievijas zaudējumus karā. Krievijas propagandā Krimas tilts tika pasniegts kā augstākais Putina režīma sasniegums, un šis augstākais sasniegums patlaban karājas mata galā,» sacīja politologs.
Taujāts, ko Krimas tilta spridzināšana varētu nozīmēt Ukrainai, Daukšts norādīja, ka ukraiņu cīņas un kaujas garu tas stiprina. Ukraiņi to uzskata par lielu panākumu, kāds tas arī ir. Patlaban arī starptautiskajā arēnā daudz izteiktāk veidojas Ukrainas un Turcijas savstarpējā koordinēšanās un iespējamā sadarbība ar ANO.
«Krimas tilta spridzināšanas mēģinājums pozitīvi ietekmē ukraiņu sabiedrību, neskatoties uz Krievijas solījumiem atriebties. Krievija neatriebjas, viņi īsteno jau iepriekš ieplānoto — triekt pa Odesas un Mikolajivas elevatoriem, lai samazinātu Ukrainas iespējas eksportēt graudus. Manuprāt, tuvākajā laikā var saasināties attiecības starp Turciju un Krieviju, tāpēc sākusies ļoti sarežģīta diplomātiskā cīņa,» sacīja politologs.
Daukšts to saista ar Krievijas paziņojumu, ka jebkurš kuģis, kurs Melnajā jūrā virzīsies uz Ukrainu, lai saņemtu labību, tiks uzskatīts par ieroču piegādes elementu un tos var pakļaut apšaudēm, nogremdēt. Savukārt Turcija uzsver, ka tā neļaus apšaudīt savus kuģus.
«Es šaubos, vai Turcija iesaistīsies pilnā apmērā, jo tas nozīmētu NATO noteikumu iedarbināšanu, tomēr saspīlējums starp Krieviju un Turciju pieaugs, līdz pat izsludinātajai tikšanās reizei starp Turcijas prezidentu Radžepu Tajipu Erdoganu un Putinu,» teica politologs.
Taujāts, kā šī situācija varētu attīstīties tālāk, paturot prātā, ka Erdoganam un Putinam izdodas atrast kompromisu, Daukšts uzsvēra, ka kompromisiem vienmēr ir robežas. Ja līdz šim šīs robežas skāra netiešu sadursmi, piemēram, bezpilota lidaparātu «Bayraktar» piegāde Ukrainai, atbalsts Azerbaidžānai Kalnu Karabahā un sadursmes glābšanas koridorā, šajā gadījumā runa ir par Melno jūru.
«Melnā jūra, kā izteicās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ir vai nu Turcijai, vai Krievijai piederošs ezers. Krievijai nav nekādu tiesību darboties Melnajā jūrā kā savā zonā. Arī Turcijai šādu tiesību nav. Tieši tāpēc šī zona kļūst par Krievijas un Turcijas flotu pretstāvi Melnajā jūrā,» pauda eksperts.
Daukšts arīdzan uzsvēra, ka situācija ir sarežģīta, tomēr tā ir realitāte, jo Turcijas flote ir spēcīga Melnajā jūrā. Tajā pašā laikā visas valstis atzīst Melno jūru par starptautiskajiem ūdeņiem, nevis par jūru, kurā Krievija vienpusēji var izsludināt kuģošanas ierobežojumus. Tas neesot pieņemami nedz Turcijai, nedz arī citām Melnās jūras valstīm.
Ukraina un Krievija ar Turcijas starpniecību pagājušā gada 22.jūlijā parakstīja vienošanos ar ANO par Ukrainas lauksaimniecības preču eksporta atsākšanu Melnajā jūrā, kas bija pārtraukta, Krievijai 24.februārī uzsākot atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Taujāts, vai Krimas tilta spridzināšana varēja būt iemesls, kāpēc Krievija no «labības darījuma», politologs pieļāva, ka visticamāk, ka nē.
Viņš akcentēja, ka Krievijas diplomātija jau gandrīz pusgadu runāja par to, ka Krievijai no «labības darījuma» ir jāizstājas. No Krievijas puses ir specifiska prasība — Krievija varētu nelikt šķēršļus labības transportam un eksportam no Ukrainas un būtu gatava sadarboties, ja starptautiskajai maksājumu paziņojumu sistēmai SWIFT no jauna pieslēgs Krievijas Lauksaimniecības banku jeb «Rosseļhozbank», kuru vadīja Dmitrijs Patruševs, kas tagad ir lauksaimniecības ministrs.
«Banka faktiski atmazgā naudu. Labības eksporta aizsegā, rietumos tiek atmazgāta nauda, lai varētu to izmantot militārā potenciāla palielināšanai karā pret Ukrainu,» sacīja politologs.
Jau rakstīts, ka Krievijas karaspēks naktī uz ceturtdienu, 20.jūliju, Ukrainā uzbrucis «labības darījuma» ostām Ukrainas dienvidos, nodarot postījumus ostu infrastruktūrai, pavēstīja Ukrainas Bruņoto operatīvā pavēlniecība «Dienvidi».
Odesā trāpīts arī arī citiem objektiem, nodarīti bojājumi Ķīnas ģenerālkonsulāta ēkai. Tiek ziņots, ka Odesā nogalināts viens cilvēks un četri ievainoti, arī viens bērns, savukārt Odesas apgabalā cietis vēl viens cilvēks.
Naktī Krievija atkal veica vērienīgu Ukrainas dienvidu apšaudi ar droniem un raķetēm. Triecienā izmantojot teju visu raķešu potenciāla spektru, Krievija uzbrukusi Odesas un Mikolajivas apgabaliem ar jūras, gaisa un zemes bāzējuma raķetēm.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki darbojušies ar maksimālu jaudu, Odesas apgabalā iznīcinot visus 12 dronus «Shahed» un divas raķetes «Kalibr», savukārt Mikolajivas apgabalā — trīs raķetes «Iskander-K».
«Diemžēl ne visas raķetes izdevās iznīcināt, konkrēti «H-22» un «Oniks» modeļu raķetes, ko notriekt ir īpaši sarežģīti,» norādīja pavēlniecība.
«Veicot triecienu tieši «labības darījuma» ostām, nodarot postījumus ostu infrastruktūrai, rašisti trāpījuši arī objektiem, kas nekādi nav saistīti nedz ar armiju, nedz ostām,» teikts paziņojumā.
«Viņi iznīcināja administratīvu ēku Odesas centrā, kur sprādziena vilnis nodarīja postījumus vairākiem citiem namiem, arī dzīvojamiem,» norādīja pavēlniecība.
Mikolajivā nodarīti postījumi ēkām, nogalināts viens cilvēks un apmēram 20 ievainoti.
Kā vēstīts, Krievija nedēļas sākumā izstājās no tā dēvētā labības darījuma, kas deva iespēju eksportēt Ukrainas lauksaimniecības produkciju pa Melno jūru. Krievija arī naktīs uz otrdienu, 18.jūliju, un trešdienu, 19.jūliju, deva triecienus ostām, no kurām tika eksportēta labība.
Kā ziņots, naktī uz pirmdienu, 17.jūliju, pēc vairākiem sprādzieniem iegruvis vismaz viens Krimas tilta laidums, un satiksme pa tiltu pilnībā apturēta. Krimas tilts sagrauts Ukrainas Drošības dienesta (SBU) un tās karaflotes operācijas rezultātā, tīmekļa izdevumam «Ukrainska Pravda» pavēstījuši avoti bruņoto spēku rindās.
Krimas jeb tā dēvētais Kerčas tilts tika bojāts jau 2022.gada oktobrī, kad uz tā eksplodēja ar sprāgstvielām piekrauta kravas automašīna, sagraujot divus laidumus. Toreiz bojāts tika arī blakus esošais dzelzceļa tilts.
Krievijas varasiestādes apgalvoja, ka tas bijis Ukrainas armijas uzbrukums, taču Kijiva to vismaz oficiāli noliegusi.
Tomēr SBU priekšsēdētājs Vasiļs Maļuks iepriekš norādījis, ka Krimas tilts ir leģitīms militārs mērķis un ka pēc kara viņš pastāstīšot par unikālām slepenām operācijām, ko veikuši ukraiņu izlūkdienesti.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.