Politoloģe pieļauj, ka «Progresīvie» varētu nedaudz mīkstināt savu pozīciju, lai tiktu valdībā

Viņa sacīja, ka «Progresīvajiem» noteikti būtu izdevīgi nonākt valdībā, un šī iemesla dēļ partija varbūt būtu gatava apņemties kādu laiku aktīvi nevirzīt savas idejas jomās, kurās ar potenciālajiem koalīcijas partneriem noteikti neizdotos panākt vienprātību, piemēram, par ģimenes jautājumiem un iekļaujošu sabiedrību.

Ja «Progresīvajiem» tiktu piedāvāta šāda iespēja un tie būtu gatavi «iepauzēt» atsevišķu savu iniciatīvu virzīšanu, tad tie, iespējams, varētu pretendēt uz ārlietu ministra portfeli, kuru droši vien iekāro arī Nacionālā apvienība (NA), komentēja politoloģe, piebilstot, ka abiem politiskajiem spēkiem ir gana spēcīgi kandidāti, kurus uz šo amatu virzīt, proti, NA tas būtu Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols, bet «Progresīvajiem» tas varētu būt Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Sprūds.

Pēc Metlas-Rozentāles domām, tieši ārlietu ministra portfeli vadošā partija «Jaunā vienotība» (JV) varētu izmantot, lai ietekmētu NA sarunās par koalīcijas paplašināšanu. «Tagad ir tas jautājums, vai NA, lai ieņemtu šo nozīmīgo [ārlietu ministra] amatu, būs gatava varbūt zināmā mērā piekrist kādiem citiem sadarbības nosacījumiem, (..) vai arī viņi tam modelim nepiekrīt, un tad tas ir «Progresīvo» sadarbības instruments,» skaidroja eksperte.

Viņa uzsvēra, ka no Saeimas deputātu balsojuma Valsts prezidenta vēlēšanās sabiedrība noteikti ir ieguvēja, jo tagad ir iespējami vairāki koalīcijas modeļi, kas liek politiķiem saņemties un vairāk pacīnīties par savu pozīciju noturēšanu, mazāk koncentrējoties uz savu pašlabumu, kas varētu nozīmēt dinamiskāku politiķu darbu turpmāk.

Ieguvēja esot arī JV, kurai tagad ir plašas izvēles iespējas, ko ņemt vai neņemt valdībā, un politoloģe domā, ka arī potenciālie koalīcijas partneri ir gatavi dažādiem sadarbības modeļiem.

Metla-Rozentāle jau iepriekš aģentūrai LETA pauda, ka pēc Valsts prezidenta vēlēšanām valdības koalīcija transformēsies, un paliek jautājums, kā uz iespējamo paplašināšanos, valdībai tuvinoties «Progresīvajiem» un Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), reaģēs NA un «Apvienotais saraksts» (AS).

Pēc viņas teiktā, esošā koalīcija prezidenta vēlēšanu procesā nespēja sadarboties, bet ZZS un «Progresīvie» nodemonstrēja izteiktas sadarbības spējas, atbalstot premjera partijas JV virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.

Tas ir aspekts, kas nepieciešamības gadījumā ļaušot JV iniciēt valdības paplašināšanos. Tādā gadījumā ir jautājums, kā uz paplašināšanos reaģēs pārējie koalīcijas partneri — AS un NA, norādīja Metla-Rozentāle.

Kā ziņots, Rinkēvičs Valsts prezidenta amatā tika ievēlēts gan ar premjera partijas, gan opozīcijā esošo ZZS un «Progresīvo» balsīm.