Politoloģe: Opozīcija necenšas mobilizēt vēlētājus, lai panāktu partnerības institūta likuma grozījumu atcelšanu

Nepilnu trīs nedēļu laikā ir savākta vien aptuveni desmitdaļa parakstu referenduma ierosināšanai par partnerības institūta atcelšanu. Kā aģentūru LETA informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvis Andrejs Vaivars, par attiecīgo grozījumu Notariāta likumā atcelšanas referenduma ierosināšanu no 7. līdz 26.decembrim bija parakstījušies 16 170 vēlētāji jeb 10,5% no referenduma ierosināšanai nepieciešamā skaita.

Komentējot iedzīvotāju nelielo aktivitāti parakstu vākšanā, politoloģe atzīmēja, ka opozīcijā esošā Nacionālā apvienība jau sākumā teikusi, ka šajā jautājumā viss esot tautas rokās. Pēc viņas domām, politiķi nav bijuši īpaši aktīvi vēlētāju stimulēšanā, saprotot, ka viņiem neizdosies savākt parakstus, un, pat ja tas izdotos, tad tik un tā referenduma rezultāti diez vai būtu par labu opozīcijai.

Arī iniciatīvas autori no «Apvienotā saraksta» un partijas «Latvija pirmajā vietā», visticamāk, saprotot, ka vēlētāju mobilizācija šajā jautājumā prasa lielus ieguldījumus, lēsa eksperte.

«Opozīcijas spēki ir devuši skaidru signālu saviem vēlētājiem, ka viņiem partnerības institūts nav pieņemams un ka viņi nenodos savu vēlētāju. Bet vienlaikus saprot, ka nav vērts ieguldīt līdzekļus,» sacīja Metla-Rozentāle.

Arī politologs, sabiedrisko attiecību jomā strādājošais Filips Rajevskis aģentūrai LETA sacīja, ka opozīcijas aktivitāti nevar redzēt, jo, viņaprāt, jau sākoties parakstu vākšanai, opozīcijas partijas zināja, ka pozitīvs rezultāts nav iespējams.

«Viņi labi zināja, ka tur nekā nebūs. Es neticu, ka cilvēki, kas saprot politiskos procesus, ticēja, ka var savākt parakstus šādā veidā,» pauda Rajevskis.

Komentējot sabiedrisko aptauju datus, kas liecina, ka Latvijā arvien ir spēcīgi aizspriedumi pret seksuālajām minoritātēm, Rajevskis vērtēja, ka Latvijas sabiedrība kaut arī ir konservatīva, tomēr esot «pasīvi konservatīva». Rajevskis uzsvēra, ka starpvēlēšanu periodos vēlētājus mobilizēt ir ļoti grūti, un situāciju vēl vairāk apgrūtina tas, ka parakstīšanās kārtība cilvēkiem rada neērtības un prasa piepūli.

«Nepieciešams speciāli meklēt, kur var parakstīties, doties uz turieni noteiktā laika posmā un tamlīdzīgi. Cilvēki nav gatavi skriet, parakstīties, protestēt. Mēs jau daudzās lietās esam mierīgi, izturēti un pasīvi,» savu skatījumu pauda politologs.

Saeimas vairākums 9.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) virzīto likumprojektu pakotni, ar kuru Latvijā no 2024.gada vidus paredzēts ieviest jaunu tiesību institūtu — partnerību, kas būs arī veids, kā savas attiecības legalizēt un juridiski sakārtot viena dzimuma pāriem.

Īsi pēc tam trīs opozīcijas politiskie spēki — «Apvienotais saraksts», «Latvija pirmajā vietā» un Nacionālā apvienība — paziņoja, ka ir savākuši 34 Saeimas deputātu parakstus, lai mēģinātu panākt referenduma ierosināšanu par minētajā likumu pakotnē esošā Notariāta likuma grozījumu ieviešanu. Pret šiem grozījumiem iestājās arī ceturtā opozīcijas partija — «Stabilitātei».